|
|
| Vispārīgā informācija
|
| Skola, tradīcija
|
rietumnieciskums, agrārisms
|
| Alma mater
|
Maskavas Universitātes fizikas un matemātikas nodaļa
|
| Ietekmējies no
|
Prudons
|
| Ietekmējis
|
Beļinskis
|
| Nozīmīgi darbi
|
"Kas vainīgs?" (Кто виноват?, 1846)
|
| Valoda
|
krievu
|
|
Aleksandrs Hercens (krievu: Александр Иванович Герцен; 1812—1870) bija krievu filozofs un publicists.[1]
Būdams emigrācijā, Hercens atklāti atbalstīja 1863. gada Janvāra sacelšanos.
Dzimis 1812. gadā muižnieka Ivana Jakovļeva un Henrietes Vilhelmīnes Luīzes Hāgas ģimenē. Studēja Maskavas Universitātē (1829—1833), iepazinās ar Beļinski, Ogarjovu un Bakuņinu.
Nikolaja I valdīšanas laikā 1834. gadā viņu apcietināja par Sensimona uzskatu propagandu un izsūtīja uz Permu, pēc tam uz Vjatku. 1839. gadā Hercenam atļāva atgriezties Maskavā, kur 1840. gadā viņš sāka nodarboties ar publicistiku. 1841.—1842. gados viņu nometināja Novgorodā, tad atļāva atgriezties Maskavā. 1847. gadā, pēc tēva nāves saņēmis mantojumu, Hercens pameta Krieviju, dzīvoja Parīzē, pēc 1848. gada revolūcijas apspiešanas patvērās Šveicē. 1852. gadā pārcēlās uz dzīvi Londonā, kur 1853. gadā izveidoja "Brīvo krievu tipogrāfiju", 1857. gadā sāka izdot laikrakstu "Zvans" (Колокол), kurā darbojās arī anarhisma ideologs Mihails Bakuņins. 1865. gadā pārcēlās uz Šveici.
Miris Parīzē 1870. gadā, vēlāk pārapglabāts Nicas kapsētā.
- Кто виноват? (romāns, 1846)
- Мимоездом (stāsts, 1846)
- Доктор Крупов (stāsts, 1847)
- Сорока-воровка (stāsts, 1848)
- Повреждённый (stāsts, 1851)
- Долг превыше всего (stāsts, 1851)
- Трагедия за стаканом грога (stāsts, 1864)
- Былое и думы (autobiogrāfija, 1852—1868)
- Скуки ради (apcere, 1869)
- A. Hercens. Kas vainīgs? Rīga: Liesma 1974. — 287 lpp.
- Aleksandrs Ivanovičs Hercens. Filozofisko rakstu izlase. Rīga: LVI, 1950., 1. sēj. — 350 lpp.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Hercens.