Grieķi

Έλληνες

Visi iedzīvotāji
~14–17 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Grieķija: 9 903 268 (2011)  Kipra: 659 115–721 000 (2001)  ASV: 1 279 000–3 000 000 (2016)  Vācija: 449 000 (2021)  Austrālija: 424 744 (2021)  Apvienotā Karaliste: 370 000 (2021)  Kanāda: 271 405 (2016)  Dienvidāfrika 138 000 (2011)  Albānija: 106 000  Ukraina: 91 500 (2001)  Krievija: 53 972 (2021)  Gruzija: 15 000 (2011)  Latvija 406 (2023)
Valodas
grieķu valoda
Reliģijas
pareizticība
Etnogrāfiskās grupas
pontu grieķi, Kipras grieķi, urumi

Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji. Pieder pie lielās eiropeīdās rases Vidusjūras apakšrases. Runā jaungrieķu valodā, kura veido atsevišķu apakšgrupu indoeiropiešu valodu saimē. Rakstības pamatā ir grieķu alfabēts. Literārā valoda izveidojusies 19. gadsimta vidū. Pēc reliģiskās piederības grieķi lielākoties ir pareizticīgie.

Grieķu nācijas etnisko pamatu ir veidojusi sengrieķu tautība, kura sāka veidoties 2. g.t. p.m.ē. pēc joniešu, ahaju, eoliešu un doriešu cilšu pārcelšanās uz Balkānu pussalas dienvidiem, Egejas jūras salām un Mazāzijas pussalas rietumu piekrasti, asimilējot vietējās tautas (pelasgus u.c.).

Vienota grieķu kultūra izveidojās laikā, kad notika Melnās un Vidusjūras kolonizēšana (8.—6. gadsimts p.m.ē.). Nosaukums "helēņi", ar kuru sākumā tika identificēta Hellādu (Tesālijas apgabalu) apdzīvojoša cilts, izplatījās uz visiem grieķvalodīgajiem iedzīvotājiem (šajā nozīmē pirmoreiz lietots tika 7. gadsimtā p.m.ē.). Acīmredzot iesākumā etnonīms 'grieķi' tika attiecināts uz vienu no Ziemeļgrieķijas ciltīm, atvasinot Boijotijas pilsētas Graijas nosaukuma. Vēlāk to piesavinājās romieši, domājams pēc kontaktiem ar Ziemeļgrieķijas piekrastes iedzīvotājiem un attiecināja to uz visiem helēņiem. Hellēnisma periodā, ap 3. gadsimtu p.m.ē., izveidojās un izplatījās, izspiežot vietējos dialektus, vienota grieķu valoda — koinē.

Senie grieķi radīja augsti attīstītu antīko civilizāciju, kurai bija liela loma Eiropas un Tuvo Austrumu attīstībā. Viduslaikos grieķi veidoja Bizantijas impērijas kodolu, un oficiāli viņi tika saukti par romeijiem (romiešiem). Pakāpeniski viņi asimilēja no ziemeļiem migrējošos trāķiešus, ilīriešus, ķeltus, valahus, slāvus un albāņus.

Osmaņu impērijas valdīšanas laiks Balkānos (15.—19. gadsimta pirmā puse) atstāja lielu ietekmi uz grieķu materiālo kultūru un valodu. 18. gadsimta beigās Grieķijā sākās nacionālās atbrīvošanas kustība, kurai bija liela nozīme dažādu Grieķijas apgabalu atšķirību izzušanā un vienotas grieķu nācijas izveidē.

Neatkarības kara laikā (1821—1829) tika izveidota Grieķijas valsts.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grieķi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)