- Šis raksts ir par nāciju. Par apdzīvotu vietu skatīt rakstu Franči (ciems).
Franči
Français
 Franču izplatība pasaulē |
| Visi iedzīvotāji |
|---|
|
~100 miljoni |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem |
|---|
|
 Francija (67 413 000)
pārējā pasaulē (~30 miljoni) |
| Valodas |
|---|
|
franču |
| Reliģijas |
|---|
|
katoļticība, kalvinisms |
| Etnogrāfiskās grupas |
|---|
|
oksitāņi |
|
|
Franči[1] (franču: Français; vienskaitlī francūzis vai francūziete) ir romāņu tauta un Francijas nācija. Etnonīms cēlies no rietumģermāņu cilšu franku nosaukuma, precīzāk tās franku daļas, kas apdzīvoja Romas impērijas Gallijas novadu tās beigu posmā.
Saskaņā ar 1789. gadā Franču revolūcijas gaitā pieņemto un joprojām spēkā esošo Francijas konstitūciju, par frančiem uzskatāmi visi Francijas pilsoņi neatkarīgi no to tautības, rases vai reliģijas.
Franču tautības un Francijas valsts veidošanās aizsākās jau agrīnos viduslaikos. Saskaņā ar 843. gadā starp Karolingu dinastijas pārstāvjiem noslēgto Verdenas līgumu Franku Karalisti sadalīja Kārļa Lielā mazdēlu vidū. Franku Karalistes rietumu daļu piešķīra Luija Dievbijīgā dēlam Kārlim Plikgalvim, tajā izveidojot Rietumfranku valsti, ko uzskata par mūsdienu franču un Francijas valsts pirmsākumu.
| Deklarētā tautība |
1897 |
1920 |
1925 |
1930 |
1935 |
1959 |
1970 |
1979 |
1989 |
2000 |
2011
|
| franči |
413 |
160 |
214 |
211 |
182 |
28 |
25 |
24 |
13 |
51 |
113
|
- ↑ «Franči vai francūži». Skrivanek.
Franči ir tauta, Francijas pamatiedzīvotāji. Vienskaitlī — francūziete un francūzis. Mūsdienu literārās valodas vārdnīcā vārdam ‘francūži’ ir sniegts skaidrojums – šīs tautas (franču) pārstāvju kopums, piemēram, futbolā šoreiz pārāki bija francūži. Visticamāk, ka šis nošķīrums ieviests politkorektuma dēļ, jo Francijā dzīvo dažādu tautu pārstāvji. Valodnieks Aldis Lauzis iesaka lietot ‘franči’. Arī citās vārdnīcās nav vārda ‘francūži’.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Franči..svg){kind=small}
