Elama

𒁹𒄬𒆷𒁶𒋾 Elama ← 2700 – 539 p.m.ē → Aptuvena Elamas valsts atrašanās vieta Persijas līča tuvumā Pārvaldes centrs Sūsa Valoda(s) elamiešu valoda Politiskā struktūra Impērija Vēsture  - Dibināta 2700  - Likvidēta 539 p.m.ē Nauda nav zināms

Elama (elamiešu: Haltamti)^[1] bija Seno laiku pirmspersiešu civilizācija mūsdienu Irānas dienvidu un rietumu teritorijās, uz austrumiem no Senās Divupes. Tā pastāvēja aptuveni no 2700. gada p.m.ē. līdz 539. gadam p.m.ē., kad to pilnībā pakļāva Ahemenīdu impērija. Elamas administratīvais centrs jeb galvaspilsēta bija Sūsas, tādēļ šī civilizācija (reti) tiek dēvēta par Sūsiānu. Informācija par šo civilizāciju ir ļoti nepilnīga, tā galvenokārt ir nākusi no Senās Divupes avotiem.

Civilizācija kultūras jomā allaž ir bijuši cieši saistīta ar Seno Divupi. Elamīti izmantoja ķīļrakstu, kuru aizguva no Akadas valsts, iespējams, tāpēc ka no 2334. gada p.m.ē. līdz 2154. gadam p.m.ē. tā kontrolēja lielākas vai mazākas Elamas teritorijas. Vienlaicīgi Elamu regulāri apdraudēja kalnu tauta gutieši un tad trešā Ūras dinastija. Tiklīdz Ūras vara panīka, elamieši atguva pilnīgu neatkarību.

Ap 1600. gadu p.m.ē. Elamai un Babilonijai uzbruka jauni iebrucēji kasīti. Gandrīz nekas nav zināms par Elamu līdz 13. gadsimtam p.m.ē., kad elamieši atkal kļuva par ievērojamu spēku reģionā. Elamieši devās karagājienos uz Seno Divupi. Uz neilgu laika posmu elamīti kontrolēja visu Divupes daļu uz austrumiem no Tigras upes. Šo Elamas uzplaukumu apturēja Babilonas valdnieks Nebukadnecars I (valdīja aptuveni no 1119. līdz 1098. gadam p.m.ē.). Viņš iekaroja arī Elamas galvaspilsētu Sūsu. Atkal aptuveni par 300 gadus ilgu periodu gandrīz nekas nav zināms par Elamu. 640. gadā p.m.ē. Sūsā iebruka asīriešu valdnieks Ašurbanipals. Pēc tam iebruka persiešu Ahemenīdu impērija, Elamai kļūstot par vienu no impērijas satrapijām. Pilnībā Elama tika pakļauta 539. gadā p.m.ē.

Elamas kultūras sasniegumi šķiet nav bijuši plaši. Rakstiskie avoti ir ļoti ierobežoti. Vēl mazāk ir zināms par elamītu reliģisko pārliecību, jo elamītu valodā nav atrasti reliģiski teksti vai eposi, uzskata, ka tā bijusi radniecīga dravīdu valodām.^[2] Elamas mākslā un arhitektūra ir stipri jūtama Babilonijas ietekme. Viena no Elamas kultūras spilgtākajām vērtībām, kas saglabājusies līdz mūsdienām, ir Čogas-Zanbilas zikurāts.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Elama.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• «History of the Elamite Empire» (angļu). iranchamber.com.
• «Древний Элам» (krievu). historic.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. novembrī. Skatīts: 2017. gada 15. novembrī.