Žultsakmeņi
Žultsakmens ir akmens, kas veidojas žultspūslī no žults sastāvdaļām. Žultsakmeņu veidošanos žultspūslī sauc par holelitiāzi jeb žultsakmeņu slimību. Žultsakmeņi var pārvietoties zemāk pa žultsvadiem un iznākt divpadsmitpirkstu zarnā. Pārvietošanās laikā tie var bojāt žultsvadu sieniņas un izraisīt sāpes un iekaisumu. Atsevišķos gadījumos žultsakmeņi var nosprostot žultsvadus, tādējādi izraisot žults plūsmas traucējumus, žultsvadu iekaisumus, holangītu, pankreatītu. Pēdējie divi ir bīstami dzīvībai un ir nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība. Žultsakmeņi paaugstina risku iegūt akūtu holecistītu jeb žultspūšļa iekaisumu infekciju rezultātā. To bieži izraisa zarnu mikroflora — E. coli, klebsiellas un enterobaktērijas.
Žultsakmeņu veidi un sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ir divi galvenie žultsakmeņu veidi: holesterīna un pigmentu akmeņi, kas atšķiras pēc sastāva un veidošanās. Klīniskie sindromi, ko izsauc žultsakmeņi, nav atkarīgi no akmeņu tipa.
Holesterīna akmeņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Holesterīna akmeņi galvenokārt sastāv no holesterīna, gļotu proteīna — mucīna, kalcija bilirubināta, fosfātiem, karbonātiem u. c. vielām.
Pigmentu akmeņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pigmentu akmeņi sastāv no bilirubīna un kalcija sāļiem. Ir divu veidu pigmentakmeņi: melnie un brūnie.
Melnie žultsakmeņi ir mazi un tumši un sastāv no bilirubīna un kalcija sāļiem. Tie satur mazāk nekā 20% holesterīna.
Brūnie pigmentu akmeņi (saukti arī par jauktajiem akmeņiem) satur 20—80% holesterīna, kalcija karbonāta, palmitāta, fosfāta, bilirubīna u. c. vielām. Tā kā tajos ir liels kalcija daudzums, tos var labi pamanīt ar radioloģiskajām metodēm.
Patoģenēze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Holesterīna akmeņi veidojas, kad žultī ir par maz žults sāļu un lecitīna, bet par daudz holesterīna. Neskaitot holesterīna augsto koncentrāciju, būtiski faktori ir arī tas, cik labi spēj sarauties žultspūslis, gan cik daudz aknu veidoto proteīnu ir sastopami žultī. Ja žultspūslis saraujas vāji, tad tas neiztukšojas pilnīgi un veidojas palielināta žults koncentrācija. Savukārt aknu proteīni var gan veicināt, gan samazināt holesterīna kristalizēšanos žultsakmeņos. Pie tam, palielināts estrogēnu līmenis grūtniecības, hormonu terapijas vai hormonālās kontracepcijas lietošanas gadījumā var arī samazināt žultspūšļa saraušanās spējas, kā arī paaugstināt holesterīna līmeni žultī.
Pigmentu akmeņi veidojas no nekonjugētā bilirubīna pieauguma žultī. Tam par iemeslu var būt hemolītiskie sindromi, sabrūkot eritrocītiem un izdaloties hemoglobīnam, no kā pēc tam veidojas nekonjugētais bilirubīns. Citi iemesli ir arī infekcijas, kad mikroorganismi ar savu enzīmu (beta-glikuronidāzi) pārveido konjugēto bilirubīnu (šķīstošo) par nekonjugēto (nešķīstošo), kas tad var veidot akmeņus.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žultsakmeņi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|