Ūdeles

Šis raksts ir par par dzīvniekiem. Par apdzīvotu vietu skatīt rakstu Ūdeles (ciems).

Par ūdelēm sauc dažādu sugu dzīvniekus sermuļu dzimtā (Mustelidae). Izšķir 3 ūdeļu sugas: Eiropas ūdeli (Mustela lutreola), kas pieder sermuļu ģintij (Mustela), Amerikas ūdeli (Neovison vison) un jūras ūdeli (Neovison macrodon), kas pieder Amerikas ūdeļu ģintij (Neovison). Mūsdienās ir sastopamas tikai 2 ūdeļu sugas, jūras ūdele izmira 19. gadsimta beigās.

Kādreiz gan Amerikas ūdele, gan Eiropas ūdele piederēja pie vienas sermuļu ģints (Mustela), bet, izpētot ūdeļu DNS, zinātnieki izdalīja Amerikas ūdeles un jūras ūdeles jaunā Amerikas ūdeļu ģintī (Neovison).^[1]

Visas trīs ūdeļu sugas ārēji ir ļoti līdzīgas: tumši brūnā krāsā, slaidiem, spēcīgiem ķermeņiem ar īsām kājām, nedaudz saplacinātām galvām. Tās ir daļēji ūdenī dzīvojoši dzīvnieki, un starp ķepu pirkstiem tām ir daļējas peldplēves. Vislielākā ūdele ir jūras ūdele, bet vismazākā — Eiropas ūdele. Eiropas un Amerikas ūdeles dabā ir grūti atšķirt, jo augums tām ir līdzīgs. Visvieglāk abas var atšķirt pēc purniņa: Amerikas ūdelei balts ir tikai apakšžoklis, bet Eiropas ūdelei — gan apakšžoklis, gan augšlūpas, tādējādi purna gals izskatās balts.

Ūdeļu kažokāda tiek ļoti augstu vērtēta jau simtiem gadu. Kažokādas apmatojums ir ļoti blīvs un spožs. Akotmati ir stingri, bet pavilna mīksta un pūkaina. Pieaugot kažokādu pieprasījumam, Amerikas ūdeles sāka audzēt kažokzvēru fermās, tādējādi Amerikas ūdeles nonāca Eiropā. Izbēgot no fermām, kā arī apzināti izlaižot Amerikas ūdeles savvaļā, tās ir iedzīvojušās Eiropas dabā^[2] un izspiedušas vietējās ūdeles no dzīves vietām, jo ir par tām lielākas un spēcīgākas. Līdz ar to Eiropas ūdelei draud izmiršana. Bez kažokādām cilvēki izmanto arī ūdeļu taukus, kas tiek lietoti medicīnā un kosmētikā, kā arī, lai koptu ādas izstrādājumus kā apavus, somas un citus.

Mūsdienās galvenokārt ētisku apsvērumu dēļ ūdeļu audzēšana fermās ir aizliegta aptuveni pusē Eiropas Savienības valstu.^[3]

Eiropas ūdelei un Amerikas ūdelei ir līdzīgi medību ieradumi. Ūdeles medī zivis un citus ūdens dzīvniekus, nelielus sauszemes dzīvniekus, īpaši trušus un zaķus, putnus, izēd no ligzdām olas.

Ūdeles, ko audzē kažokzvēru fermās, baro ar sieru, olām, zivīm, dažāda veida gaļu, putnu gaļu ieskaitot, tām ir piemērota rūpnieciski ražotā suņu barība.^[4] Ferma, kurā dzīvo 3000 ūdeļu, vienas dienas laikā var apēst 1 tonnu barības. Kāda no Viskonsinas ūdeļu audzētavām gada laikā ūdelēm izbaro 2 miljonus siera, kuram beidzies lietošanas termiņš, un 1 miljonu olu. Visas ASV ūdeļu fermas kopā izlieto 200 000 tonnas piena produktu.^[5]

Ūdeles vienmēr dzīvo ūdens tuvumā: pie upēm, ezeriem un pārplūdušiem purviem, tās ļoti reti var satikt tālāk prom no ūdeņiem. Dažreiz tās attālinās no ūdens līdz vairākiem simtiem metru, medījot trušus, kas ir to iemīļota barība. Dažos reģionos, īpaši Skotijā un Īrijā, ūdeles dzīvo arī jūras krastā. Dažreiz tās var sastapt pilsētās, ja tur ir piemērota ūdens krātuve.

• Amerikas ūdele
• Eiropas ūdele
• Jūras ūdele

• Amerikas ūdele (angliski)
• Eiropas ūdele (angliski)
• Mink Farming In the United States