Džanmarko Tamberi

Džanmarko Tamberi
Gianmarco Tamberi

Džanmarko Tamberi 2022. gadā
Personas dati
Dzimis	1992. gada 1. jūnijā (32 gadi) Čivitanova Marke, Itālija
Pārstāvētā valsts	Itālija
Augums	191 cm
Svars	76 kg
Profesionālā informācija
Sporta veids	vieglatlētika
Disciplīna	augstlēkšana
Treneris	Marko Tamberi
Personiskie rekordi
Augstlēkšana (stadionā)	2,39 m (2016) NR
Augstlēkšana (telpās)	2,38 m (2016)
Medaļas Vieglatlētika Pārstāvot:  Itālija Vasaras olimpiskās spēles Zelts Tokija 2020 Augstlēkšana Pasaules čempionāts Zelts Budapešta 2023 Augstlēkšana Pasaules čempionāts telpās Zelts Portlenda 2016 Augstlēkšana Bronza Belgrada 2022 Augstlēkšana Eiropas čempionāts Zelts Amsterdama 2016 Augstlēkšana Zelts Minhene 2022 Augstlēkšana Zelts Roma 2024 Augstlēkšana Eiropas čempionāts telpās Zelts Glāzgova 2019 Augstlēkšana Sudrabs Toruņa 2021 Augstlēkšana

Džanmarko Tamberi (itāļu: Gianmarco Tamberi; dzimis 1992. gada 1. jūnijā) ir Itālijas vieglatlēts, startē augstlēkšanas sacensībās. 2020. gada olimpisko spēļu uzvarētājs un 2023. gada pasaules čempions.

Viņa tēvs Marko Tamberi ir bijušais augstlēcējs, Itālijas rekordists (2,28 m). Viņš ir Dž. Tamberi treneris.

2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas notika 2021. augustā Tokijā, Dž. Tamberi sasniedza tādu pašu rezultātu kā Kataras augstlēcējs Mutazs Isa Beršims, abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu.

Pasaules čempionātā pirmo reizi piedalījās 2015. gadā Pekinā un ieņēma 8. vietu. 2023. gada Pasaules čempionātā Budapeštā Dž. Tamberi kļuva par uzvarētāju, pārlecot 2,36 m augstumā novietoto latiņu.

Karjeras laikā kļuvis par trīskārtēju Eiropas čempionu, uzvarējis arī pasaules čempionātā telpās 2016. gadā Portlendā. Dž. Tamberi piederošais Itālijas rekords 2,39 metri ir uzstādīts 2016. gadā Dimanta līgas sacensībās Monako.^[1]

Gads	Sacensības	Norises vieta	Vieta	Rezultāts
2010	Pasaules čempionāts junioriem	Monktona, Kanāda	21.	2,10 m
2011	Eiropas čempionāts junioriem	Tallina, Igaunija	3.	2,25 m
2012	Eiropas čempionāts	Helsinki, Somija	5.	2,24 m
	Olimpiskās spēles	Londona, Apvienotā Karaliste	21.	2,21 m
2013	Eiropas čempionāts telpās	Gēteborga, Zviedrija	5.	2,29 m
	Eiropas U-23 čempionāts	Tampere, Somija	13.	2,17 m
2014	Eiropas čempionāts	Cīrihe, Šveice	7.	2,26 m
2015	Eiropas čempionāts telpās	Prāga, Čehija	7.	2,24 m
	Pasaules čempionāts	Pekina, Ķīna	8.	2,25 m
2016	Pasaules čempionāts telpās	Portlenda, ASV	1.	2,36 m
	Eiropas čempionāts	Amsterdama, Nīderlande	1.	2,32 m
2017	Pasaules čempionāts	Londona, Apvienotā Karaliste	13.	2,29 m
2019	Eiropas čempionāts telpās	Glāzgova, Apvienotā Karaliste	1.	2,32 m
2021	Eiropas čempionāts telpās	Toruņa, Polija	2.	2,35 m
	Olimpiskās spēles	Tokija, Japāna	1.	2,37 m
2022	Pasaules čempionāts telpās	Belgrada, Serbija	3.	2,31 m
	Eiropas čempionāts	Minhene, Vācija	1.	2,30 m
2023	Pasaules čempionāts	Budapešta, Ungārija	1.	2,36 m
2024	Eiropas čempionāts	Roma, Itālija	1.	2,37 m
	Olimpiskās spēles	Parīze, Francija	11.	2,22 m

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džanmarko Tamberi.

• Olympedia profils (angliski)
• Munzüger Sport profils (vāciski)
• World Athletics profils (angliski)
• Trach and Field vieglatlēta profils (angliski)
• Dimanta līgas profils (angliski)

Šī vieglatlēta biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem 1896 —  Ellerijs Klārks (ASV) 1900 —  Ērvings Baksters (ASV) 1904 —  Semjuels Džonss (ASV) 1908 —  Harijs Porters (ASV) 1912 —  Alma Ričardss (ASV) 1920 —  Ričmonds Landons (ASV) 1924 —  Harolds Osborns (ASV) 1928 —  Bibs Kings (ASV) 1932 —  Dankans Maknotons (Kanāda) 1936 —  Kornēliuss Džonsons (ASV) 1948 —  Džons Vinters (Austrālija) 1952 —  Volts Deiviss (ASV) 1956 —  Čārlzs Dumass (ASV) 1960 —  Roberts Šavlakadze (Padomju Savienība) 1964 —  Valērijs Brumels (Padomju Savienība) 1968 —  Diks Fosberijs (ASV) 1972 —  Jiri Tarmaks (Padomju Savienība) 1976 —  Jaceks Všola (Polija) 1980 —  Gerds Vesigs (Austrumvācija) 1984 —  Dītmars Mēgenburgs (Austrumvācija) 1988 —  Henādijs Avdjejenko (Padomju Savienība) 1992 —  Havjers Sotomajors (Kuba) 1996 —  Čārlzs Ostins (ASV) 2000 —  Sergejs Kļugins (Krievija) 2004 —  Stefans Holms (Zviedrija) 2008 —  Andrejs Siļnovs (Krievija) 2012 —  Ēriks Kinards (Kanāda) 2016 —  Dereks Druīns (Kanāda) 2020 —  Mutazs Isa Beršims (Katara) un  Džanmarko Tamberi (Itālija) 2024 —  Hamišs Kers (Jaunzēlande) Neoficiālās olimpiskās spēles 1906 — Kons Līhijs (Lielbritānija)