Pāriet uz saturu

Jans Torps

Vērtīgs raksts
Vikipēdijas lapa
The printable version is no longer supported and may have rendering errors. Please update your browser bookmarks and please use the default browser print function instead.
Jans Torps
Ian Thorpe
Jans Torps 2012. gadā
Personas dati
Jans Džeimss Torps
Dzimis 1982. gada 13. oktobrī (42 gadi)
Valsts karogs: Austrālija Sidneja, Jaundienvidvelsa, Austrālija
Tautība austrālietis
Augums 196 cm[1]
Svars 97 kg
Iesauka Thorpedo,[2] Thorpey
Mājaslapa ianthorpe.com
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Austrālija Austrālija
Sporta veids peldēšana
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 2 (2000, 2004)
Medaļas 5 zelti, 3 sudrabi, 1 bronza

Infokaste atjaunota 2011. gada 22. oktobrī

 
Medaļas
Olimpiskās spēles 5 3 1
Pasaules čempionāts garajā baseinā 11 1 1
Pasaules čempionāts īsajā baseinā 2 1 0
Pan Pacific čempionāts 9 3 0

Jans Džeimss Torps (angļu: Ian James Thorpe; dzimis 1982. gada 13. oktobrī Sidnejā, Jaundienvidvelsā, Austrālijā) ir bijušais austrāliešu peldētājs, specializējies brīvā stila peldējumā, taču uzrādījis labus rezultātus arī peldējumā uz muguras un kompleksajā peldējumā. Torps ir izcīnījis piecas zelta medaļas Olimpiskajās spēlēs, kas ir labākais sasniegums starp visiem austrāliešiem. 2000. gada Sidnejas Olimpiskajās spēlēs Torps bija medaļām bagātākais Olimpisko spēļu dalībnieks (kā galveno kritēriju ņemot vērā izcīnīto zelta medaļu skaitu, nevis medaļu kopskaitu). 2001. gada Pasaules čempionātā viņš kļuva par pirmo sportistu, kas vienā čempionātā izcīnījis 6 zelta medaļas.[3] Kopumā viņš Pasaules čempionātos ir izcīnījis 11 zelta medaļas, kas ir otrs visu laiku labākais rādītājs starp visiem peldētājiem.[4] Jans Torps ir pirmais peldētājs, kas ticis atzīts par gada labāko peldētāju pasaulē četras reizes.[5][6] Jans Torps ir uzstādījis 13 pasaules rekordus garajā baseinā. Sportiskie sasniegumi ir padarījuši viņu par vienu no Austrālijas slavenākajiem sportistiem.

Austrālijas pieaugušo izlasi Torps sāka pārstāvēt 14 gadu vecumā, tā kļūstot par jaunāko peldētāju starp vīriešiem, kas pārstāvējis valsti.[7] Ar uzvaru 1998. gada Pasaules čempionātā 15 gadu vecumā 400 m brīvajā stilā viņš kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.[8][9] Pēc šīs uzvaras Torps dominēja šajā disciplīnā, uzvarot katrās Olimpiskajās spēlēs, Pasaules čempionātā, Nāciju Sadraudzības spēlēs un Pan Pacific čempionātā līdz pat karjeras pārtraukšanai pēc 2004. gada Atēnu vasaras olimpiskajām spēlēm.[10] 2006. gada novembrī Torps paziņoja par karjeras beigšanu, tomēr 2011. gada februārī to atsāka, startējot Austrālijas peldēšanas čempionātā, taču nespēja kvalificēties 2012. gada Londonas Olimpiskajām spēlēm.

Biogrāfija

Bērnība

Dzimšanas brīdī J. Torps bija 4,1 kg smags un 59 cm garš.[11] Viņš uzauga Milperā, Jaundienvidvelsas štatā.[12] Torpi bija sportiska ģimene. Tēvs Kens spēlēja kriketu junioru vecumā,[12][13][14] taču 26 gadu vecumā viņš beidza karjeru.[15] Savukārt viņa māte Mārgarete ir spēlējusi netbolu.[16][17] Jana vecākā māsa Kristīne arī ir izmēģinājusi savus spēkus peldēšanā.[13][14][18] Savas negatīvās pieredzes vadīts, tēvs par svarīgāko dēla nodarbē uzskatīja šī sporta veida izbaudīšanu.[17]

Agrā bērnībā Janam bija alerģija pret hlorētu ūdeni,[8] tādēļ līdz pat septiņu gadu vecumam viņš nepeldēja.[19] Alerģijas dēļ viņam vajadzēja peldēt ar no ūdens ārā izbāztu galvu, bet neskatoties uz īpatnējo peldēšanas tehniku, Torps savās pirmajās skolas sacensībās uzvarēja.[12][20][21] Viņš pakāpeniski pielāgojās šai slimībai un nokļuva līdz pat Jaundienvidvelsas komandas kapteiņa līmenim Austrālijas pamatskolu sacensībās 1994. gadā.[22] Tā paša gada septembrī notikušajā Jaundienvidvelsas čempionātā īsajā baseinā savā vecuma grupā Torps izcīnīja deviņas zelta medaļas individuālajās distancēs.[23] 1995. gadā Torps uzsāka mācības Īsthilas zēnu tehnoloģiju augstskolā,[12][24] kā arī sāka trenēties pie Daga Frosta.[21] Tas bija darbīgs laiks viņa ģimenei, jo Kristīne tika iekļauta Austrālijas komandas sastāvā startam Pan Pacific čempionātā.[25] Jau 1,80 m garais J. Torps piedalījās savā pirmajā Austrālijas čempionātā savā vecuma grupā, kur izcīnīja bronzas medaļas 200 m un 400 m brīvā stila distancēs. Jaundienvidvelsas čempionātā viņš izcīnīja uzvaru visās 10 disciplīnās.[8][26][27]

Debija nacionālajās sacensībās

Torps piedalījās 1996. gada Austrālijas čempionātā Brisbenā savā vecuma grupā, kur izcīnīja piecas zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas.[10] Ar uzrādīto laiku 400 m brīvā stila distancē un 200 m peldējumā uz muguras Torps kvalificējās Austrālijas čempionātam, kas bija vienlaikus atlases sacensības 1996. gada Atlantas Olimpiskajām spēlēm.[28] Frosts saprata, ka Torpam 13 gadu un 6 mēnešu vecumā nav reālu izredžu kādā no disciplīnām būt pirmajās divās vietās, kas ļautu kvalificēties Olimpiskajām spēlēm. Tomēr viņš sportistu sūtīja uz sacensībām, lai viņš gūtu sacensību pieredzi pieaugušo konkurencē.[28] Kā jau tika paredzēts, Torps nekvalificējās Atlantas Olimpiskajām spēlēm, 400 m distancē ieņemot 23. vietu un 200 m distancē — 36. vietu.[28] Gada nogalē viņš kvalificējās Austrālijas čempionātam īsajā baseinā. Tā bija vēl viena iespēja tikt Austrālijas komandas sastāvā, jo šīs bija atlases sacensības 1997. gada Pasaules čempionātam īsajā baseinā. 400 m kompleksajā peldējumā Torps izcīnīja 2. vietu priekšpeldējumos, tādējādi pirmoreiz karjerā kvalificējoties finālam nacionālajā čempionātā.[29] Finālā Torps peldēja daudz lēnāk un Pasaules čempionātam nekvalificējās.[29]

1997. gada janvārī notikušajā Jaundienvidvelsas čempionātā 400 m distancē viņš savu iepriekšējo personisko rekordu uzlaboja par astoņām sekundēm, distanci veicot 3:59,43 min.[29] Torps kļuva par pirmo austrālieti, kas 14 gadu vecumā šo distanci veicis ātrāk par 4 minūtēm. Būdams 4. vietā nacionālajā rangā,[29] Torps Austrālijas čempionātā startēja kā nopietns kandidāts uz vietu Austrālijas komandas sastāvā startam 1997. gada Pan Pacific čempionātā. Torps koncentrējās 400 m distancei, kurā traumu dēļ nestartēja pasaules rekorda īpašnieks Kīrens Pērkinss un Daniels Kovaļskis, abi sportisti bija izcīnījuši Olimpisko spēļu medaļas šajā distancē. Torps izcīnīja trešo vietu, ar rezultātu 3:43,44 min finišēdams aiz 16 gadus vecā kvīnslendieša Granta Heketa, kas bija arī sportista personiskais rekords.[30] Torpa uzstādītais laiks bija pasaules rekords viņa vecuma grupā un šī bija pirmā reize, kad baseinā sacenšas šie divi sportisti.[30]

Austrāliju viņš sāka pārstāvēt 14 gadu vecumā, tā kļūstot par jaunāko peldētāju starp vīriešiem, kas pārstāvējis valsti,[8][21] Jāņa Konrāda rekordu pārspējot par vienu mēnesi.[31] Frosts teicis, ka gūtie panākumi brīvā stila distancēs ļāva Torpam koncentrēties uz startu šajā veidā. Torps turpināja krāt medaļas Austrālijas čempionātā viņa vecuma grupā. Startējot visās 12 distancēs, sportists izcīnīja 10 zelta un 2 bronzas medaļas.[32] Tajā laikā Torps uzstādīja sešus Austrālijas rekordus.[13][30]

Debija starptautiskajās sacensībās

Divus mēnešus pirms Pan Pacific čempionāta Torpam 1997. gada jūnijā bija jāveic apendiksa operācija[33] un šos divus mēnešus viņam nācās izlaist treniņus. Japānā viņš savā peldējumā 200 m brīvajā stilā ierindojās ceturtajā vietā ar uzstādītu jaunu personisko rekordu (1:51,46 min).[34] Tas austrālietim neļāva kvalificēties finālam, taču tā Torps nopelnīja vietu komandas sastāvā startam 4x200 m brīvā stila stafetē. Šajā distancē viņš Austrālijas izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu, tādējādi kļūstot par visu laiku jaunāko medaļas ieguvēju Pan Pacific čempionātā.[34] Savā debijas fināla peldējumā individuālajās distancēs (400 m brīvajā stilā) starptautiskās sacensībās austrālietis izcīnīja sudraba medaļu (3:49,64 min).[8][35][36][37] 1997. gada oktobrī, dažas dienas pirms savas 15. dzimšanas dienas, viņš piedalījās Austrālijas kvalifikācijas sacensībās Pasaules čempionātam Pērtā. Ceļazīmi uz sacensībām viņš nopelnīja ar izcīnītu 4. vietu 200 m un 2. vietu 400 m brīvajā stilā. Abu distanču rezultāti bija sportista jauni personiskie rekordi.[38]

1998. gada Pasaules čempionāts

Medaļas
Pasaules čempionāts
Valsts karogs: Austrālija 1998. gads Pērta
Zelts 400 m brīvajā stilā 3:46,29
Zelts 4x200 m brīvā stila stafete 7:12,45

Dalību 1998. gada Pasaules čempionātā Pērtā Torps uzsāka ar startu Austrālijas 4x200 m brīvā stila stafetes komandas sastāvā, kur peldēja trešo posmu. Pēc viņa veiktā posma Austrālija atradās vadībā, par divām sekundēm apsteidzot pasaules rekorda grafiku. Pašā distancē gan netika uzstādīts pasaules rekords, taču tika izcīnīta zelta medaļa un uzstādīts čempionāta rekords.[39][40] Pirms brīvā stila 400 m fināla peldējuma Torpam bija ceturtais labākais rezultāts pasaulē. Lai arī 100 m pirms finiša peldējuma līderis Hekets atradās drošā vadībā ar 2,29 s lielu pārsvaru, Torps viņu apsteidza un uzvarēja ar ceturto labāko laiku disciplīnas vēsturē.[41] Ar šo uzvaru viņš kļuva par visu laiku jaunāko čempionu starp vīriešiem individuālajās distancēs.[8][35][36][42] Pēc čempionāta viņš filmējās dažādās reklāmās.[43] Tāpat Torps kļuva par bērnu vēža institūta atbalstītāju.[44][45]

1998. gada Nāciju Sadraudzības spēles

Medaļas
Nāciju Sadradzības spēles
Valsts karogs: Malaizija 1998. gads Kualalumpura
Zelts 400 m brīvajā stilā 44,35
Zelts 200 m brīvajā stilā 1:46,70
Zelts 4x200 m brīvā stila stafete 7:11,86 (WR)
Zelts 4x100 m brīvā stila stafete 3:17,83

Torpa nākamās sacensības bija martā notikušais Austrālijas čempionāts Melburnā, kas bija atlases sacensības 1998. gada Nāciju Sadraudzības spēlēm Malaizijā. Torps uzvarēja Maiklu Klimu 200 m brīvajā stilā ar rezultātu 1:47,24 min, kas bija labāks rezultāts kā Klima uzstādītais laiks divus mēnešus iepriekš notikušajā Pasaules čempionātā, kurā viņš arī guva uzvaru.[46] Torps tādējādi uzstādīja Nāciju Sadraudzības valstu rekordu, kā arī izcīnīja savu pirmo Austrālijas čempiona titulu. Pēc tam viņš svinēja uzvaru uz pusi garākā distancē, savukārt 100 m distanci veica 50,36 sekundēs. Ar šādu laiku Torps izcīnīja savu pirmo sudraba medaļu nacionālajā čempionātā un nopelnīja vietu Nāciju Sadraudzības spēļu trijās distancēs.[47]

Kualalumpurā notikušajās Nāciju Sadraudzības spēlēs pirmais Torpa starts bija 200 m distancē. Tajā viņš uzvarēja ar rezultātu, kas tikai par sekundes simtdaļu atpalika no pasaules rekorda.[48] Pēc tam viņš kopā ar M. Klimu, D. Kovaļski un Metu Danu svinēja uzvaru arī 4x200 m brīvā stila stafetē, kur viņi par 0,09 sekundēm pārspēja kopš 1992. gada ASV piederējušo pasaules rekordu.[49] 100 m distancē viņš izcīnīja ceturto vietu un Austrālijas izlases sastāvā kļuva par čempionu 4x100 m stafetē.[48] Savu ceturto zelta medaļu Torps izcīnīja 400 m brīvā stila distancē, uzstādot jaunu personisko rekordu, tikai par 0,55 sekundēm atpaliekot no Kīrena Pērkinsa 1994. gada rezultāta.[8][10][50][51][52]

Jans Torps pameta skolu pēc 10. klases beigšanas.[53][53] Viņš tika atzīts par 1998. gada labāko peldētāju pasaulē, tādējādi kļūstot par visu laiku jaunāko peldētāju starp vīriešiem, kas saņem šo apbalvojumu.[53]

1999. gada sākums

Medaļas
Pasaules čempionāts īsajā baseinā
Valsts karogs: Honkonga 1999. gads Honkonga
Zelts 200 m brīvajā stilā 1:43,28 (WR)
Zelts 4x100 m brīvā stila stafete 3:11,21
Sudrabs 400 m brīvajā stilā 3:35,64

1999. gads sākās ar mediju cerībām, ka Torps labos pasaules rekordus 200 m un 400 m distancēs brīvajā stilā. Pirmā iespēja bija marta beigās Brisbenā notikušajā Austrālijas čempionātā, kas bija Austrālijas komandas noteikšanas sacensības 1999. gada Pan Pacific čempionātam. Torps atkārtoti uzvarēja 400 m distancē, taču Pērkinsam piederošo rekordu viņš nelaboja.[54] 200 m distancē uzvaru guva Hekets.[35][55][56] Torps beidza čempionātu ar personiskā rekorda labošanu 100 m distancē, pirmoreiz karjerā to veicot ātrāk par 50 sekundēm (49,98 s). Pēc tam Austrālijas izlase devās uz Honkongā notiekošo 1999. gada Pasaules čempionātu īsajā baseinā. Te Torps pārspēja Lamberti laiku 200 m distancē, kas tobrīd bija visilgāk pastāvošais pasaules rekords.[8][57] Tas bija trīs gadus ilgā perioda sākums, kura laikā Torps uzstādīja 13 pasaules rekordus garajā baseinā. Ar viņa līdzdalību Austrālijas stafetes komanda sasniedza līdz tam vēl nebijušus panākumus stafešu sacensībās, vairākkārt uzvarot ASV stafetes komandu.

1999. gada Pan Pacific čempionāts

Medaļas
Pan Pacific čempionāts
Valsts karogs: Austrālija 1999. gads Sidneja
Zelts 400 m brīvajā stilā 3:41,83 (WR)
Zelts 200 m brīvajā stilā 1:46,00 (WR)
Zelts 4x200 m brīvā stila stafete 7:08,70 (WR)
Zelts 4x100 m brīvā stila stafete 3:16,08

1999. gada Pan Pacific čempionāts notika Sidnejas Olimpiskajā parkā. Tās bija arī pārbaudes sacensības pirms 2000. gada vasaras olimpiskajām spēlēm. Šī bija pirmā reize, kad Pan Pacific čempionāts tika pārraidīts Austrālijas nacionālās televīzijas tiešraidē, cerībā par Torpa uzstādītiem pasaules rekordiem viņa pirmajā starptautiskajā startā Sidnejā. Pirmajā sacensību vakarā notika 400 m fināls brīvajā stilā.[58] Tajā Torps uzstādīja jaunu pasaules rekordu (3:41,83 min).[10][52][59][60][61][62] Dons Talbots, reaģēdams uz Torpa panākumu, teicis, ka Torps ir visu laiku izcilākais Austrālijas peldētājs.[60][63][63] Starptautiskās peldēšanas statistiķu asociācijas veidotā formula, ar kuras palīdzību var salīdzināt pasaules rekordus dažādās disciplīnās, Torpa sasniegumu novērtēja ar visaugstāko atzīmi starp tobrīdējiem pasaules rekordiem.[64] Pēc tam Torps 25 tūkstošus Austrālijas dolārus no prēmijas par uzstādīto rekordu ziedoja labdarībai.[4][8][65][66] Vēlāk, tajā pašā vakarā, viņš palīdzēja Austrālijas izlasei gūt vēsturisku panākumu 4x100 m brīvā stila stafetē,[60][65] šī bija pirmā reize, kad ASV izlase neizcīnīja titulu. Nākamajā vakarā Torps pārspēja Heketam piederošo pasaules rekordu 200 m distancē, pusfināla distanci veikdams 1:46,34 min.[10][67] Nākamajā dienā viņš atkal pārspēja pasaules rekordu,[52] sasniedzot rezultātu 1:46,00 min.[10][68][69] Sacensības viņš pabeidza ar uzvaru 4x200 m brīvā stila stafetē. Arī šajā distancē tika pārspēts pasaules rekords, šoreiz par vairāk nekā trim sekundēm. Kopumā Torps četru vakaru laikā uzstādīja četrus pasaules rekordus.[8][10][35][70][71][72]

Uzreiz pēc čempionāta Torpa pārstāvji paziņoja par līguma parakstīšanu ar Adidas, apgalvojot, ka sportists startēs viņu jaunajā peldtērpā. Tas izraisīja pretrunas, jo nacionālo vienību sponsorēja Speedo un sportisti startēja šīs firmas peldtērpos.[73] Oktobrī Torps guva savainojumu,[74] taču gada laikā uzrādītais sniegums ļāva viņam atkal tikt atzītam par gada labāko peldētāju pasaulē, kā arī Swimming Australia vērtējumā par gada labāko Austrālijas peldētāju. Vēl Torps tika atzīts par gada jauno austrālieti, ABC gada sporta zvaigzni un Austrālijas sporta balvu pasniegšanas ceremonijā viņš tika atzīts par gada labāko sportistu.[8][75][76]

Gatavošanās 2000. gada Olimpiskajām spēlēm

2000. gadu Torps uzsāka ar trešās individuālās distances izraudzīšanos startam Olimpiskajās spēlēs. Sākotnēji viņš izraudzījās 1500 m brīvā stila distanci, kurā startēja Jaundienvidvelsas čempionātā un arī uzvarēja.[77] Viņš uzsāka startu Eiropas FINA Pasaules kausā, lai palielinātu sacensību praksi. Taču šīs ziņas tika aizēnotas pēc Vācijas galvenā trenera Manfrēda Tīsmana izteikumiem, ka Torps lietojot steroīdus.[78][79][80] Torpa sarežģījumi turpinājās nākamajā posmā, kas norisinājās Berlīnē, Vācijā, kad viņa urīna paraugu testam vēlējās ņemt nenoslēgtā traukā, aizbildinoties ar noslēgto trauku trūkumu. Kad nesaskaņas tika atrisinātas,[81][82][83] Torps par 1,5 sekundēm uzlaboja sev piederošo pasaules rekordu 200 m distancē īsajā baseinā.[84] Torps šo panākumu nosauca par vislabāko sniegumu, to novērtējot daudz augstāk par uzvarām Olimpiskajā un pasaules līmenī.[82][85][86] Pēc atgriešanās no Eiropas vēl joprojām bija neskaidrības ar atļauju startēt Adidas tērpā, kamēr viņa komandas biedri Austrālijas izlasē startē Speedo tērpos.[87]

Kad neskaidrības tika atrisinātas, Torps startēja nacionālajās atlases sacensībās 2000. gada maijā Sidnejā. Pirmajā sacensību vakarā viņš atkal laboja pasaules rekordu 400 m distancē,[88] uzlabojot to līdz 3:41,33 min, tādējādi nopelnot pirmo ceļazīmi uz Sidnejā notiekošajām Olimpiskajām spēlēm.[10][89][90] Nākamajā dienā viņš laboja pasaules rekordu arī 200 m distancē, šoreiz to paveicot pusfinālā[91][92][93] un vēlāk arī finālā.[10][94][95][96] Viņa iecere kvalificēties trijās disciplīnās beidzās neveiksmīgi ar 4. vietu 100 m distancē, savukārt 1500 m distancē viņš nestartēja.[97][98][99]

2000. gada Olimpiskās spēles

Medaļas
Olimpiskās spēles
Valsts karogs: Austrālija 2000. gads Sidneja
Zelts 400 m brīvajā stilā 3:40,59 (WR)
Zelts 4x100 m brīvā stila stafete 3:13,67 (WR)
Zelts 4x200 m brīvā stila stafete 7:07,05 (WR)
Sudrabs 200 m brīvajā stilā 1:45,83
Sudrabs 4x100 m stafete 3:35,27

Pirms 2000. gada Sidnejas Olimpisko spēļu sākuma austrālieši gaidīja, ka Torps četrgades nozīmīgākajās sacensībās labos vairākus pasaules rekordus un izcīnīs vairākas zelta medaļas.[100][101][102] Sacensību pirmajā rītā notikušajās 400 m distances priekšsacīkstēs viņš uzstādīja jaunu olimpisko rekordu.[103] Fināls šajā distancē notika tās pašas dienas vakarā. Sabiedrības izdarītais spiediens bija palielinājies, jo mājinieki austrālieši nebija vēl izcīnījuši nevienu medaļu. Torps bija vadībā visu finālpeldējuma laiku. Distanci viņš veica 3:40,59 min, kas bija jauns pasaules rekords.[104][105][106][107][108]

Tajā pašā vakarā Torps startēja 4x100 m brīvā stila stafetes finālā, distancē, kurā ASV izlase iepriekš nevienu reizi nebija piedzīvojusi zaudējumu Olimpiskajās spēlēs. Pēc stafetes trešā posma Austrālijas izlase bija tikai nedaudz priekšā ASV stafetes komandai. Torps veica pēdējo stafetes posmu, ko viņš nopeldēja ātrāk nekā ASV pārstāvis Gerijs Hals, lai arī 50 metrus pirms finiša vadība atradās Hals.[109][110] Tika uzstādīts jauns pasaules rekords,[111] savukārt Torps uzreiz pēc finiša izlēca no baseina, lai svinētu panākumu ar pārējiem Austrālijas stafetes komandas dalībniekiem. Ar gaisa ģitāru spēlēšanu tika parodēta Hala pirms fināla izteiktā frāze, ka "amerikāņi sasitīs austrāliešus kā ģitāras".[112][113][114]

Kad Torps nākamajā rītā notikušajos 200 m distances priekšpeldējumos laboja olimpisko rekordu,[115] viņa sīvākais sāncensis Pīters van den Hogenbands no Nīderlandes izteicās, ka viņš arī varētu piekāpties austrālietim.[116][117] Taču pusfinālā nīderlandietis savā pusfinālā uzvarēja ar jaunu pasaules rekordu (1:45,35 min), savukārt Torps pusfinālu veica 1:45,37 min, kas bija sportista jauns personiskais rekords. Finālpeldējumu Hogenbands uzsāka veiksmīgāk, distances pirmos 100 metrus veicot par 0,04 sekundēm ātrāk nekā Torps. 150 m atzīmi abi sportisti sasniedza vienā laikā, taču finišā Nīderlandes pārstāvis bija ātrāks un Torps izcīnīja sudraba medaļu. Veicot fināla peldējumu 1:46,83 min, tā bija pirmā reize, kad austrālietis finālā sasniedz sliktāku rezultātu nekā priekšsacīkstēs.[118][119][120] Torps vēl vienu uzvaru guva nākamajā vakarā notikušajā 4x200 m brīvā stila stafetes finālā, kur veica stafetes pirmo posmu. Lai arī viņš nevarēja uzstādīt jaunu individuālo pasaules rekordu, viņš Austrālijas izlases sastāva uzlaboja viņiem pašiem piederošo pasaules rekordu līdz 7:07,05 min.[121] ASV komandu Austrālija apsteidza par vairāk nekā piecām sekundēm, kas bija lielākais pārsvars Olimpisko spēļu stafetēs pēdējā pusgadsimta laikā.[122][123] Torps beidza dalību savās pirmajās Olimpiskajās spēlēs ar startu 4x100 m stafetes priekšsacīkstēs, kur viņš veica pēdējo posmu. Torps saņēma sudraba medaļu, jo Austrālijas komanda finālā finišēja otrajā vietā aiz ASV komandas.[10][124][125] Viņam tika uzticēts gods nest Austrālijas karogu noslēguma ceremonijā.[124][126][127] Torps bija visvairāk medaļas izcīnījušais sportists šajās Olimpiskajās spēlēs (kā galveno kritēriju ņemot vērā izcīnīto zelta medaļu skaitu, nevis medaļu kopskaitu). Gada nogalē viņš atkal tika atzīts par gada labāko Austrālijas peldētāju Swimming Australia vērtējumā un labāko peldētāju pasaulē.[128]

2001. gada Pasaules čempionāts

Torps sāka trenēties 800 m brīvā stila distancē, kad FINA to pievienoja sacensību programmai 2001. gada Pasaules čempionātā.[129] 2001. gada martā notika Austrālijas čempionāts. Torps to uzsāka ar aizstāvētu valsts čempiona titulu 400 m distancē, ko veica tikai par 0,17 sekundēm lēnāk nekā viņam piederošais pasaules rekords.[130][131][132] Nākamajā vakarā notikušajā 800 m distancē viņš guva uzvaru, pārspēdams Pērkinsam kopš 1994. gada piederošo pasaules rekordu par vairāk nekā četrām sekundēm.[10][131][133][134] 200 m distancē viņš izcīnīja savu trešo uzvaru, kā arī uzlaboja Hogenbandam piederošo pasaules rekordu līdz 1:44,69 min.[10][131][135] Torps kļuva par trešo peldētāju starp vīriešiem pēc Jāņa Konrāda un Tima Šo, kam vienlaikus piederējuši pasaules rekordi trijās distancēs.[136] Pēc uzvaras 100 m distancē ar jaunu personisko rekordu (49,05 s) viņš kļuva par pirmo peldētāju pēc Konrāda (1959. gads), kam vienlaikus piederēja Austrālijas čempiona tituli visās brīvā stila distancēs no 100 līdz 800 m.[131][137]

Medaļas
Pasaules čempionāts
Valsts karogs: Japāna 2001. gads Fukuoka
Zelts 800 m brīvajā stilā 7:39,16 (WR)
Zelts 400 m brīvajā stilā 3:40,17 (WR)
Zelts 200 m brīvajā stilā 1:44,06 (WR)
Zelts 4x200 m brīvā stila stafete 7:04,66 (WR)
Zelts 4x100 m stafete 3:35,35
Zelts 4x100 m brīvā stila stafete 3:14,10

Fukuokā pirmajā sacensību vakarā Torps piedalījās 4x100 m brīvā stila stafetes priekšpeldējumā un 400 m distancē. 400 m distancē viņš par nepilnu pussekundi laboja sev piederošo pasaules rekordu.[138][139] 4x100 m stafetes finālā Torps savu posmu veica 47,87 sekundēs, kas tobrīd bija visu laiku izcilākais posma rezultāts.[140][141] Šajā distancē Austrālijas komanda uzvarēja, uzstādot arī jaunu čempionāta rekordu. Arī 800 m distancē Torps uzvarēja ar jaunu pasaules rekordu (iepriekšējais tika labots par divām sekundēm).[138][142][143] 200 m distances finālā sacensībā ar nīderlandieti Hogenbandu viņš atļāva pretiniekam atrasties vadībā distances pirmajos 100 metros, taču finišā Torps bija pārliecinošā vadībā, apsteidzot Hogenbandu par gandrīz diviem augumiem. Pasaules rekordu šajā distancē viņš uzlaboja līdz 1:44,06 min.[138][144][145] 100 m distancē ar rezultātu 48,81 sekundes Torps ierindojās 4. vietā.[146] 4x200 m stafetē Austrālijas komanda ar Torpu sastāvā sev piederošo pasaules rekordu uzlaboja par vairāk nekā divām sekundēm, otrās vietas ieguvēju Itālijas komandu pārspējot par vairāk nekā sešām sekundēm.[4][147] Tā kā Torps bija pārņēmis Austrālijas labākā 100 m brīvā stila peldētāja titulu no Kluma, viņš tika iekļauts 4x100 m stafetes sastāvā. Torps veica stafetes pēdējo posmu. ASV pēdējo posmu veica jaunais 100 m brīvā stila distances pasaules čempions Entonijs Ērvins. No ASV komandas tika gaidīta uzvara un pēc tipiski lēnā starta Torps atpalika no ASV pārstāvja posma pirmajos 50 metros. Lai arī ASV uzvara šajā distancē bija neapšaubāma, Torps pēdējā distances posmā spēja paātrināt savu peldējumu un piecos pēdējos distances metros pārņemt no Ērvina vadību.[3][138][148] Torps kļuva par pirmo peldētāju, kas Pasaules čempionātā spējis izcīnīt sešas zelta medaļas.[10][31] Viņa sniegums palīdzēja Austrālijai cīņā pret ASV zelta medaļu kopvērtējumā uzvarēt ar 13 pret 9. Tā arī bija pirmā reize kopš 1956. gada Olimpiskajām spēlēm, kad Austrālijā atradās pirmajā vieta kāda globāla sporta pasākuma medaļu kopvērtējumā.[149]

2002. gads. Nāciju Sadraudzības spēles un Pan Pacific čempionāts

2002. gadu Torps uzsāka ar dalību Austrālijas čempionātā, kas norisinājās martā Brisbenā. Šajās sacensībās tika noteikts valsts komandas sastāvs startam 2002. gada Nāciju Sadraudzības spēlēs un 2002. gada Pan Pacific čempionātā. Pēc izcīnītām sešām zelta medaļām Fukuokas Pasaules čempionātā sacensību laikā turpinājās diskusijas par turpmākajiem pasaules rekordiem un iespējām pārspēt Spica septiņu zelta medaļu rekordu.[150] 400 m distanci Torps uzvarēja ar otro visu laiku labāko laiku, taču fakts, ka viņš nelaboja pasaules rekordu, bija sarunu temats sabiedrībā.[151] Pasaules rekordus viņš nelaboja arī 100 m un 200 m distancēs, tādējādi šīs bija pirmās lielās sacensības kopš 1999. gada, kurās Torps nelaboja pasaules rekordu.[152] Eksperimenta nolūkos viņš startēja arī 100 m distancē uz muguras, kur ierindojās 2. vietā.[150] Atlasē Torps izcīnīja septiņas starta vietas Nāciju Sadraudzības spēlēm, kas pastiprināja runas par Spica rekorda atkārtojumu.[153]

Medaļas
Nāciju Sadradzības spēles
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 2002. gads Mančestra
Zelts 400 m brīvajā stilā 3:40,08 (WR)
Zelts 200 m brīvajā stilā 1:44,71
Zelts 100 m brīvajā stilā 48,73
Zelts 4x200 m brīvā stila stafete 7:11,69
Zelts 4x100 m brīvā stila stafete 3:16,42
Zelts 4x100 m stafete 3:36,05
Sudrabs 100 m uz muguras 55,38

Torps vienmēr bija neatlaidīgi apgalvojis, ka viņa mērķis peldēšanā ir izbaudīt šo sporta veidu un uzstādīt pēc iespējas labākus laikus, nevis gūt uzvaras. Tas nesaskanēja ar trenera Frosta domām, kam bija daudz agresīvāks un kaujinieciskāks domāšanas veids.[154] Torps arī ignorēja Frosta ieteikumus palielināt ķermeņa masu par 5 kg līdz 105 kg, tā kļūstot par visu laiku smagāko peldētāju.[155] Mančestrā notiekošajās Nāciju Sadraudzības spēlēs Torps kārtējo reizi laboja pasaules rekordu 400 m distancē, šoreiz to uzlabojot par 0,09 sekundēm.[10][152][156] Pirms tam Austrālijas izlases sastāvā viņš izcīnīja zeltu 4x100 m stafetē.[157][158][159] Pirms 200 m distances fināla Torps bija redzēts strīdoties ar treneri Frostu iesildīšanās laikā. Torps gan uzvarēja distancē, taču bija neierasti dusmīgs par neuzstādīto pasaules rekordu. Vēlāk viņš publiski izteicās, ka viņam ir bijusi viena no vissliktākajām sagatavošanās reizēm.[157][158][160] Viņš spēja uzlabot savu personisko rekordu 100 m distancē līdz 48,73 sekundēm, kas ļāva izcīnīt ceturto zelta medaļu,[157][160][161] kā arī bija 4x100 m stafetes un 4x200 m brīvā stila stafetes sastāvā, kur izcīnīja divas uzvaras. Pēc pirmās izcīnītās medaļas (sudrabs) starptautiskās sacensībās 100 m peldējumā uz muguras, kurā viņš uzstādīja jaunu personisko rekordu, Torpam bija jānoraida kārtējie mediju salīdzinājumi ar Spicu. Neskatoties uz Torpa teikto, ka viņš nevar pārspēt Spicu, Frosts izteicās, ka viņa audzēknis vienās Olimpiskajās spēlēs varot izcīnīt deviņas zelta medaļas.[162] Neskatoties uz mediju neapmierinātību, Torps ar izcīnītām sešām zelta medaļām atkārtoja Sūzijas O'Nīlas rekordu.[10][31][152][157][163][164] Torpam tika uzticēts nest Austrālijas karogu noslēguma ceremonijā.[164][165]

Medaļas
Pan Pacific čempionāts
Valsts karogs: Japāna 2002. gads Jokohama
Zelts 400 m brīvajā stilā 3:45,28
Zelts 200 m brīvajā stilā 1:44,75
Zelts 100 m brīvajā stilā 48,84
Zelts 4x200 m brīvā stila stafete 7:09,00
Zelts 4x100 m brīvā stila stafete 3:15,41
Sudrabs 4x100 m stafete 3:3:34,84

Pan Pacific čempionāts notika nepilnu mēnesi vēlāk Jokohamā, Japānā.[166] Sacensības Torps uzsāka ar uzvaru pār Heketu 400 m distancē. Vēlāk viņš atzina, ka zemie rezultāti izskaidrojami ar to, ka abi divi gatavojušies vakarā paredzētajai 4x100 m brīvā stila stafetei.[167] Tajā uzvarēja Austrālija, Torpam pārņemot vadību no Lezaka pēdējos 50 distances metros.[167][168] Pēc tam Torps guva uzvaru 200 m distancē[169] un 4x200 m brīvā stila stafetē, palielinot savu uzvaru skaitu līdz četrām.[170][171] Pēc 100 m distances pusfinālā uzstādītā otrā laika viņš finālā guva uzvaru ar rezultātu 48,84 sekundes.[152][172][173] Torps sacensības beidza ar startu 4x100 m brīvā stila stafetē, kur, lai arī savu posmu veica 47,20 sekundēs, Austrālijas izlase izcīnīja sudraba medaļu.[174][175]

Pāreja pie Menzīsa

Pēc 2002. gada Pan Pacific čempionāta Torps paziņoja par trenera maiņu. Par jauno treneri tika izraudzīts Frosta palīgs Treisijs Menzīss, kam pirms tam nebija starptautiskās pieredzes. Piekrizdams, ka starp viņu un Frostu pastāvējušas saspīlētas attiecības, Torps apgalvoja, ka sadarbības pārtraukšana bijusi draudzīga. Tāpat Torps atzina, ka viņam bijusi izvēle starp sadarbības pārtraukšanu un aiziešanu no peldēšanas.[176] Torps atkal tika atzīts par gada labāko peldētāju pasaulē.[152]

Torps turpināja darbu pie sprinta īpašību uzlabošanas. Viņš turpmāk vairs nestartēja 800 m distancē, lai arī bija tobrīdējais Pasaules čempions un pasaules rekorda īpašnieks.[177] Torpa rezultāti 200 m un 400 m distancēs sāka pasliktināties, par ko Viņš un treneris Menzīss tika kritizēti.[178]

2003. gada Pasaules čempionāts

Medaļas
Pasaules čempionāts
Valsts karogs: Spānija 2003. gads Barselona
Zelts 400 m brīvajā stilā 3:42,58
Zelts 200 m brīvajā stilā 1:45,14
Zelts 4x200 m brīvā stila stafete 7:08,58
Sudrabs 200 m kompleksais peldējums 1:59,66
Bronza 100 m brīvajā stilā 48,77

Pirmais lielais pārbaudījums Torpa sadarbībai ar Menzīsu bija martā Sidnejā notikušais Austrālijas čempionāts. Nevienā distancē netika uzstādīts pasaules rekords. Torps no saviem labākajiem rezultātiem bija atpalicis vairāk nekā vienu sekundi. Lai arī abās distancēs viņš pārspēja Heketu un izcīnīja čempiona titulu,[179] Torps atzina, ka ir vīlies savā sniegumā.[180] Kad viņš 100 m distancē finišēja vienā laikā ar Ešliju Kellusu (49,05 s),[181] The Sydney Morning Herald Torpam veltīja kritiskas atsauksmes. Savā pirmajā kompleksajā peldējumā 200 m distancē viņš uzstādīja jaunu Nāciju Sadraudzības valstu rekordu (2:00,11 min),[182] kas arī bija piektais labākais 2003. gada rezultāts. Kritiski tika vērtēta arī viņa lēmums medicīnisku iemeslu dēļ atteikties no dalības pirmajās Duel in the Pool sacensībās starp ASV un Austrālijas komandām.[183][184]

2003. gada Pasaules čempionāts norisinājās Barselonā, Spānijā. Pirmajā sacensību dienā Torps uzvarēja Heketu 400 m distancē ar par 2,5 sekundēm sliktāku laiku par pasaules rekordu.[185] Torps kļuva par pirmo peldētāju, kas trīs reizes pēc kārtas izcīna čempiona titulu vienā distancē.[10] 200 m distancē nīderlandietis Hogenbands pirmos 100 distances metrus veica ātrāk par pasaules rekorda grafiku, taču atlikušajā distances daļā Torps atguva vadību un guva uzvaru.[186] 100 m distancē Torps finišēja trešajā vietā ar laiku 48,77 sekundes.[187] Visās trijās brīvā stila distancēs viņš peldēja lēnāk nekā tad, kad trenējās pie Frosta. Individuālo startu Torps pabeidza ar startu 200 m kompleksā peldējuma distancē, kur ar jaunu personisko rekordu izcīnīja sudraba medaļu.[188] Pēc tam viņš tika iekļauts sastāvā startam 4x200 m brīvā stila stafetē, kur aizstāvēja čempiona titulu.[10][189] Savukārt 4x100 m brīvā stila stafetes sastāvā viņš izcīnīja ceturto vietu.[185][190] Gada beigās Torps balsojumā par pasaules gada labāko peldētāju ierindojās tikai 4. vietā, taču viņš tika atzīts par gada labāko peldētāju Austrālijā.[191]

2004. gada Olimpiskās spēles

Medaļas
Olimpiskās spēles
Valsts karogs: Grieķija 2004. gads Atēnas
Zelts 400 m brīvajā stilā 3:43,10
Zelts 200 m brīvajā stilā 1:44,71 (OR)
Sudrabs 4x200 m brīvā stila stafete 7:07,46
Bronza 100 m brīvajā stilā 48,56

Pirms Atēnu Olimpiskajām spēlēm Speedo piedāvāja Maiklam Felpsam vienu miljonu ASV dolāru, ja viņš atkārtos Spica rekordu.[192] Savukārt Torps norādīja, ka tas nav iespējams un izslēdza no savas olimpiskās programmas septīto distanci — 200 m komplekso peldējumu.[193] 2004. gada martā notikušajā Austrālijas čempionātā Sidnejā 400 m distances priekšpeldējumā Torps veica pāragru startu un tika diskvalificēts.[10] Tādējādi viņam nebija iespēja aizstāvēt savu pirms četriem gadiem izcīnīto olimpiskā čempiona titulu. Tas izraisīja milzīgas diskusijas peldēšanas un pārējās sabiedrības vidū, ka šajā gadījumā varētu veikt izņēmumu Austrālijā pastāvošajai politikai uz sacensībām sūtot pirmo divu vietu ieguvējus. Austrālijas premjerministrs Džons Hovards šo gadījumu nosauca par katastrofu.[194] Torps guva uzvaras 100 m un 200 m distancēs, tādējādi nodrošinot savu dalību Atēnu Olimpiskajās spēlēs. Uz Kreigu Stīvensu, kas bija izcīnījis otro ceļazīmi uz Atēnām 400 m distancē, tika izdarīts milzīgs spiediens, lai viņš atteiktos no ceļazīmes uz Olimpiskajām spēlēm par labu Torpam, ko arī vēlāk viņš izdarīja, par to paziņodams TV intervijā.[10][195][196]

2004. gada Olimpisko spēļu sacensības starp Torpu, Hogenbandu un Felpsu 400 m distancē tika nodēvētas par "gadsimta peldējumu". Tajā vairākkārt notika līderu maiņa, taču finišā uzvaru guva Torps.[197] Tā kā daži viņa komandas biedri bija vai nu tikko atlabuši pēc savainojumiem vai saslimuši, 4x100 m brīvā stila stafetē Austrālija ierindojās tikai 6. vietā. 200 m distanci veiksmīgāk uzsāka Hogebands, taču distances pēdējos 50 metros Torps pārņēma vadību un uzvarēja ar jaunu olimpisko rekordu. Pēc uzvaras šajā disciplīnā Torps reaģēja emocionālāk kā parasti, svinēdams to ar roku vicināšanu gaisā un kliegšanu.[198][199][200] Nākamajā dienā beidzās Austrālijas izlases sešus gadus ilgusī uzvaru sērija 4x200 m stafetē pār ASV izlasi. Atēnu olimpiskajā baseinā ASV izlase distanci veica par 0,13 sekundēm ātrāk.[201][202] Vēlāk Torps 100 m distancē izcīnīja bronzas medaļu, distanci veikdams jauna personiskā rekorda ātrumā.[178][203] Torps kļuva par pirmo peldētāju Olimpisko spēļu vēsturē, kas izcīnījis medaļas 100—200–400 m kombinācijā.[10] Pēc Atēnu Olimpiskajām spēlēm Torps uz laiku pārtrauca dalību sacensībās un izlaida 2005. gada Pasaules čempionātu.

2006. gads. Mēģinājums atgriezties un karjeras beigšana

Torps atgriezās sacensību apritē ar startu 2005. gada decembrī notikušajā Jaundienvidvelsas čempionātā. Viņš piedalījās 200 m distancē un apgalvoja, ka beigs karjeru pēc 2008. gada Olimpiskajām spēlēm.[204][205][206] Tāpat Torps apgalvoja, ka, lai labāk sagatavotos 100 m distancei, viņš vairs nestartēs 400 m distancē, kurā līdz tam bija guvis lielākos panākumus. 2006. gada februārī Torps kvalificējās 2006. gada Nāciju Sadraudzības spēlēm ar uzvarām 100 m un 200 m distancēs. Viņš izteica neapmierinātību ar parādīto sniegumu šajās distancēs.[207][208]

Drīz pēc tam viņš atsauca savu dalību no Nāciju Sadraudzības spēlēm, jo saslima ar bronhītu, kā dēļ pārtrauca treniņprocesu.[209][210][211] Tāpat sportists atsauca savu dalību no atlases sacensībām uz 2007. gada Pasaules čempionātu.[212] 2006. gada 21. novembrī Torps paziņoja par savu karjeras beigšanu.[213][214][215] Viņš atzina, ka plānojis karjeras beigšanu jau kādu laiku, taču ir baidījies no nākotnes, jo peldēšana viņam devusi drošības sajūtu.

2011. gads. Mēģinājums kvalificēties 2012. gada Olimpiskajām spēlēm

2011. gada sākumā tika daudz spekulēts par iespējamo Torpa atgriešanos profesionālajā sportā, jo viņš bija redzēts trenējoties.[216][217]

2011. gada 2. februārī Torps īpašā preses konferencē paziņoja par karjeras atsākšanu un vēlmi startēt 2012. gada Londonas Olimpiskajās spēlēs.[218][219][220] Viņš paziņoja, ka vairāk koncentrēsies uz 100 m un 200 m distancēm, kā arī viņš varot dot ieguldījumu Austrālijas komandai stafetes sacensībās. Sportists atklāja, ka nestartēs 400 m distancē, jo nespēšot sagatavot ķermeni šai distancei.[221] Torps piebilda, ka lēmumu par atgriešanos profesionālajā peldēšanā pieņēmis 2010. gada septembrī un atsācis trenēties 13. oktobrī (28. dzimšanas dienā).[222] 2011. gada oktobrī sportists atzina, ka apzinās, ka Londonas Olimpiskajās spēlēs varētu neuzrādīt vēlamos rezultātus.[223][224]

Pirmās sacensības pēc karjeras atsākšanas Torpam bija Pasaules kausa posms Singapūrā. 100 m kompleksajā peldējumā viņš izcīnīja 7. vietu, distanci veicot 56,33 sekundēs.[225]

Stils

Torpa panākumi tiek skaidroti ar sportista darba ētiku, garīgo spēku, spēcīgo vēzienu, spēju paātrināties un viņa peldēšanai piemēroto ķermeņa fizioloģiju. Tādēļ bijušais Austrālijas izlases treneris viņu nosaucis par visu laiku izcilāko peldētāju. Swimming World viņa tehniku raksturoja kā "ārkārtēju",[226] savukārt Talbots tam nav piekritis. Tāpat Torps ir pazīstams ar savu sešu sitienu taktiku, lai peldējuma izšķirošajā brīdī varētu aizpeldēt drošā attālumā no pretiniekiem. Tā efektivitāte tika attiecināta uz viņa neparasti lielā izmēra pēdām (50. izmērs).[31][227]

Pēc Torpa karjeras beigšanas ASV peldēšanas izlases galvenais treneris Bobs Boumans viņu nosauca par "visu laiku labāko vidējo distanču peldētāju un... vislabāko stafešu peldētāju". Tāpat viņš piebilda par Torpa spēju popularizēt peldēšanas sportu. Austrālijas Olimpiskās komitejas prezidents Džons Koutss norādīja, ka "turpmākos 50 gadus austrālieši apbrīnos Jana Torpa varoņdarbus". Viena no divām peldētājām, kas ir spējusi uzvarēt vienā distancē trīs Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas, Dona Freizere atzina, ka "Torps ir visu laiku izcilākais [brīvā stila] peldētājs pasaulē", kā arī nožēloja, ka viņš ir beidzis karjeru pirms 2008. gada Pekinas Olimpiskajām spēlēm, tādējādi nespējot atkārtot Freizeres panākumu.[227][228]

Pieņēmumi par dopinga lietošanu

Torpa panākumi bieži ir noveduši pie pieņēmumiem, ka sportists lieto dopingu. 2000. gadā pirms Olimpiskajām spēlēm Vācijas izlases galvenais treneris un kapteinis apsūdzēja Torpu par krāpšanos. Viņi apgalvoja, ka Torpa fiziskās īpašības liecina par dopinga lietošanu. 2007. gadā franču laikraksts L'Équipe ziņoja, ka Torpam bijusi normai neatbilstošs līmenis divām neatļautām vielām dopinga testā.[229] Torps noliedza šo apsūdzību, savukārt Austrālijas sporta antidopinga iestāde vēlāk apstiprināja, ka tā bija veikusi izmeklēšanu šajā lietā un noraidīja dopinga lietošanu.[230][231] FINA vēlāk šo lietu slēdza.[232]

Arī pats sportists ir aktīvs antidopinga aizstāvis. Viņš aicināja ieviest asins testu, apsolīja nodot sasaldētu paraugu retrospektīvai pārbaudei un vairākkārt kritizējis FINA par viņaprāt nepilnīgi veiktajām dopinga pārbaudēm.[31][78][233]

Privātā dzīve

Seksualitāte

Torps ir pazīstams ar savu ilglaicīgo interesi par modi, viņš darbojas kā Armani vēstnieks.[12][234] Tāpat viņam ir sava dizaineru veidoto rotaslietu un apakšveļas līnija.[234] Šādas intereses izraisīja diskusijas sabiedrībā par to, ka Torps varētu būt homoseksuāls. Lai gan gadiem ilgi Torps to bija noliedzis, 2014. gada jūlijā televīzijas intervijā viņš atklāja, ka ir homoseksuāls.[235][236][237]

Sponsori

Jans Torps (pa kreisi) ar faniem 2000. gadā

Karjeras laikā Jans Torps bija viens no spilgtākajiem un populārākajiem Austrālijas sportistiem. Neskatoties uz to, ka viņš startēja sporta veidā, kur vairākuma sportistu ienākumi ir minimāli,[238] mārketinga aptaujās Torps ir izdevīgākais Austrālijas sportists sponsoru darījumiem, pārspējot futbolistus, kuri katru nedēļu sacenšas daudz lielākos stadionos.[238] Papildu viņa līgumam ar Adidas, Torpu sponsorēja tādi uzņēmumi kā Qantas, Telstra un Seven Network.[239][240]

Torpa interese par modi un kultūru bieži viņu aizvedusi uz Ņujorku, visbiežāk darījumos ar Armani.[12][234] Šo pilsētu viņš saucot par savām otrajām mājām. Tāpat Torps bija Pasaules tirdzniecības centrā 2001. gada 11. septembra rītā, tur apstādamies skrējiena laikā. Šīs pašas vizītes laikā Torps piedalījās arī The Tonight Show with Jay Leno šovā, kurā piedalījās salīdzinoši mazās intereses dēļ ASV par peldēšanas sacensībām.[234][241] Torps vēlāk kļuva par Ņujorkas kandidatūras pārstāvi uz 2012. gada Olimpisko spēļu rīkošanas balsojumu, pat apsolīdams, ka turpinās karjeru līdz šīm sacensībām, ja Ņujorka iegūs tiesības organizēt Olimpiskās spēles.[242] Sportists ir arī filmējies televīzijā. 2002. gadā Torps atveidoja galveno tēlu televīzijas realitātes šovā Undercover Angels, kas bija Charlie's Angels seriāla imitācija. Seriālā viņš vadīja trīs meiteņu vienību, kas paveica labus darbus cilvēkiem, kam tas bija nepieciešams.[234] Lai arī vidēji vienu sēriju vēroja vairāk nekā viens miljons cilvēku,[234][239][243] par šo pārraidi bija negatīvas kritiķu atsauksmes. Tāpat viņš ir filmējies amerikāņu seriālā "Draugi".[12][234][244]

Karjeras rezultāti

Olimpiskās spēles

Disciplīna Valsts karogs: Austrālija Sidneja 2000 Valsts karogs: Grieķija Atēnas 2004
100 m brīvajā stilā — Bronza
48,56
200 m brīvajā stilā Sudrabs
1:45,83		 Zelts
1:44,71 OR
400 m brīvajā stilā Zelts
3:40,59 WR		 Zelts
3:43,10
4×100 m br. st. stafete Zelts
3:13,67 WR		 6
3:15,77
4×200 m br. st. stafete Zelts
7:7,05 WR		 Sudrabs
7:7,46
4×100 m stafete Sudrabs —

Pasaules čempionāti

Disciplīna Garais baseins Īsais baseins
Valsts karogs: Austrālija Pērta 1998 Valsts karogs: Japāna Fukuoka 2001 Valsts karogs: Spānija Barselona 2003 Valsts karogs: Honkonga Honkonga 1999
100 m brīvajā stilā — 4
48,81		 Bronza
48,77		 —
200 m brīvajā stilā — Zelts
1:44,06 WR		 Zelts
1:45,14		 Zelts
1:43,28 WR
400 m brīvajā stilā Zelts
3:46,29		 Zelts
3:40,17 WR		 Zelts
3:42,58		 Sudrabs
3:35,64
800 m brīvajā stilā — Zelts
7:39,16 WR		 — —
200 m kompleksajā stilā — — Sudrabs
1:59,66		 —
4×100 m br. st. stafete — Zelts
3:14,10		 4
3:15,67		 Zelts
3:11,21
4×200 m br. st. stafete Zelts
7:12,45		 Zelts
7:04,66		 —
4×100 m stafete — Zelts
3:35,35		 — —

Citas sacensības

Sacensības Brīvais stils Peldējums uz muguras Stafete
100 m 200 m 400 m 100 m 4×100 m BS 4×200 m BS 4×100 m S
Pan-Pacific čempionāts Valsts karogs: Japāna Fukuoka 1997 — — Sudrabs
3:49,64 		— — Sudrabs
7:15,72 		—
Valsts karogs: Austrālija Sidneja 1999 — Zelts
1:46,00 WR 		Zelts
3:41,83 WR 		— Zelts
3:16,08 		Zelts
7:8,79 WR 		—
Valsts karogs: Japāna Jokohama 2002 Zelts
48,84 		Zelts
1:44,75 ČR 		Zelts
3:45,28 		— Zelts
3:15,15 		Zelts
7:9,00 		Sudrabs
3:34,84
Nāciju Sadraudzības spēles Valsts karogs: Malaizija Kualalumpura 1998 — Zelts
1:46,70 		Zelts
3:44,35 		— Zelts
3:17,83 		Zelts
7:11,86 WR 		—
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Mančestra 2002 Zelts
48,73 		Zelts
1:44,71 		Zelts
3:40,08 WR 		Sudrabs
55,38 		Zelts
3:16,42 		Zelts
7:11,69 		Zelts
3:36,05

Rekordi

Personiskie rekordi

Garais baseins
Distance Laiks Sacensības Vieta Datums
100 m brīvajā stilā 48,56 2004. gada Olimpiskās spēles Valsts karogs: Grieķija Atēnas, Grieķija 2004. gada 18. augusts
200 m brīvajā stilā 1:44,06 2001. gada Pasaules čempionāts Valsts karogs: Japāna Fukuoka, Japāna 2001. gada 25. jūlijs
400 m brīvajā stilā 3:40,08 2002. gada Nāciju Sadraudzības spēles Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Mančestra, Lielbritānija 2002. gada 30. jūlijs
800 m brīvajā stilā 7:39,16 2001. gada Pasaules čempionāts Valsts karogs: Japāna Fukuoka, Japāna 2001. gada 24. jūlijs
100 m uz muguras 55,38 2002. gada Nāciju Sadraudzības spēles Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Mančestra, Lielbritānija 2002. gada 30. jūlijs
200 m kompleksais peldējums 1:59,66 2003. gada Pasaules čempionāts Valsts karogs: Spānija Barselona, Spānija 2003. gada 25. jūlijs
Avots: [245]
Īsais baseins
Distance Laiks Sacensības Vieta Datums
200 m brīvajā stilā 1:41,10 Pasaules kauss Valsts karogs: Vācija Berlīne, Vācija 2000. gada 6. februāris
400 m brīvajā stilā 3:34,63 Pasaules kauss Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija 2001. gada 21. janvāris
Avots: [245]

Pasaules rekordi

Distance Laiks Sacensības Vieta Datums
200 m brīvajā stilā (GB) 1:46,34 1999. gada Pan Pacific čempionāts Valsts karogs: Austrālija Sidneja, Austrālija 1999. gada 23. augusts
1:46,00 1999. gada Pan Pacific čempionāts Valsts karogs: Austrālija Sidneja, Austrālija 1999. gada 24. augusts
1:45,69 Austrālijas čempionāts Valsts karogs: Austrālija Sidneja, Austrālija 2000. gada 14. maijs
1:45,51 Austrālijas čempionāts Valsts karogs: Austrālija Sidneja, Austrālija 2000. gada 15. maijs
1:44,69 Austrālijas čempionāts Valsts karogs: Austrālija Hobārta, Austrālija 2001. gada 27. marts
1:44,06 2001. gada Pasaules čempionāts Valsts karogs: Japāna Fukuoka, Japāna 2001. gada 25. jūlijs
200 m brīvajā stilā (ĪB) 1:43,28 1999. gada Pasaules čempionāts Valsts karogs: Ķīna Honkonga, Ķīna 1999. gada 1. aprīlis
1:42,54 Pasaules kauss Valsts karogs: Austrālija Sidneja, Austrālija 2000. gada 17. janvāris
1:41,10 Pasaules kauss Valsts karogs: Vācija Berlīne, Vācija 2000. gada 6. februāris
400 m brīvajā stilā (GB) 3:41,83 1999. gada Pan Pacific čempionāts Valsts karogs: Austrālija Sidneja, Austrālija 1999. gada 22. augusts
3:41,33 Austrālijas čempionāts Valsts karogs: Austrālija Sidneja, Austrālija 2000. gada 13. maijs
3:40,59 2000. gada Olimpiskās spēles Valsts karogs: Austrālija Sidneja, Austrālija 2000. gada 16. septembris
3:40,17 2001. gada Pasaules čempionāts Valsts karogs: Japāna Fukuoka, Japāna 2001. gada 22. jūlijs
3:40,08 2002. gada Nāciju Sadraudzības spēles Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Mančestra, Lielbritānija 2002. gada 30. jūlijs
400 m brīvajā stilā (ĪB) 3:39,32 Austrālijas čempionāts[246] Valsts karogs: Austrālija Pērta, Austrālija 1998. gada 25. septembris
800 m brīvajā stilā (GB) 7:41,59 Austrālijas čempionāts Valsts karogs: Austrālija Hobārta, Austrālija 2001. gada 26. marts
7:39,16 2001. gada Pasaules čempionāts Valsts karogs: Japāna Fukuoka, Japāna 2001. gada 24. jūlijs

Atsauces

  1. ↑ «Ian Thorpe makes international comeback at World Cup». BBC News. 2011-09-23. Skatīts: 2011-11-07.
  2. ↑ «Ian Thorpe». Sports-reference.com. 1982-10-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-07. Skatīts: 2011-10-26.
  3. ↑ 3,0 3,1 Hunter, lpp. 274–275.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 «Ian Thorpe». Grand Slam International. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 19. augustā. Skatīts: 14. novembris, 2006.
  5. ↑ Hunter, lpp. viii.
  6. ↑ «Swimming World's – World Swimmers of the Year». Swimming World Magazine. 2005. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 18. novembrī. Skatīts: 14. novembris, 2006.
  7. ↑ Hunter, lpp. 75.
  8. ↑ 8,00 8,01 8,02 8,03 8,04 8,05 8,06 8,07 8,08 8,09 8,10 Andrews, lpp. 434–436, 487.
  9. ↑ LETA-Reuters. «Peldētājs Torps dopinga aizdomās attaisnots». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2011-11-07.
  10. ↑ 10,00 10,01 10,02 10,03 10,04 10,05 10,06 10,07 10,08 10,09 10,10 10,11 10,12 10,13 10,14 10,15 10,16 10,17 10,18 10,19 «Ian Thorpe – Career at a glance». Australian Broadcasting Corporation. 21. novembris, 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 20. septembrī. Skatīts: 22. novembris, 2006.
  11. ↑ Hunter, lpp. 9.
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 12,3 12,4 12,5 12,6 «Did you know?». The Sydney Morning Herald. 22. novembris, 2006. Skatīts: 22. novembris, 2006.
  13. ↑ 13,0 13,1 13,2 Michael Cowley. «A career that sets the gold standard». The Sydney Morning Herald, 22. novembris, 2006. Skatīts: 22. novembris, 2006.
  14. ↑ 14,0 14,1 Swanton, lpp. 17.
  15. ↑ Hunter, lpp. 4–5.
  16. ↑ Michael Cowley. «A career that sets the gold standard». The Sydney Morning Herald, 22. novembris, 2006. Skatīts: 22. novembris, 2006.
  17. ↑ 17,0 17,1 Hunter, lpp. 1–6.
  18. ↑ Hunter, lpp. 19, 102.
  19. ↑ Hunter, lpp. 20.
  20. ↑ Hunter, lpp. 19–22.
  21. ↑ 21,0 21,1 21,2 Swanton, lpp. 18.
  22. ↑ Hunter, lpp. 36.
  23. ↑ Hunter, lpp. 36–39.
  24. ↑ Hunter, lpp. 44.
  25. ↑ Hunter, lpp. 48.
  26. ↑ Talbot, lpp. 302, 224–225.
  27. ↑ Hunter, lpp. 46–49.
  28. ↑ 28,0 28,1 28,2 Hunter, lpp. 65–70.
  29. ↑ 29,0 29,1 29,2 29,3 Hunter, lpp. 72–73.
  30. ↑ 30,0 30,1 30,2 Hunter, lpp. 73–76.
  31. ↑ 31,0 31,1 31,2 31,3 31,4 «Ian Thorpe: On course to sink Athens opposition». Australian Broadcasting Corporation. 2004. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. jūnijā. Skatīts: 14. novembris, 2006.
  32. ↑ Hunter, lpp. 75–76.
  33. ↑ Hunter, lpp. 83.
  34. ↑ 34,0 34,1 Hunter, lpp. 87.
  35. ↑ 35,0 35,1 35,2 35,3 Andrews, lpp. 191–192.
  36. ↑ 36,0 36,1 Swanton, lpp. 19.
  37. ↑ Hunter, lpp. 88.
  38. ↑ Hunter, lpp. 91–92.
  39. ↑ Hunter, lpp. 98.
  40. ↑ Hunter, lpp. 98–99.
  41. ↑ Hunter, lpp. 100–101.
  42. ↑ Hunter, lpp. 96–102.
  43. ↑ Swanton, lpp. 20.
  44. ↑ Hunter, lpp. 95–102.
  45. ↑ Swanton, lpp. 42–49.
  46. ↑ Hunter, lpp. 111.
  47. ↑ Hunter, lpp. 110–113.
  48. ↑ 48,0 48,1 Hunter, lpp. 122.
  49. ↑ «1998 Commonwealth Games». Swimming World Magazine. 25. septembris, 1998. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  50. ↑ «1998 Commonwealth Games: Day 4». Swimming World Magazine. 26. septembris, 1998. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  51. ↑ Hunter, lpp. 121–123.
  52. ↑ 52,0 52,1 52,2 Swanton, lpp. 21.
  53. ↑ 53,0 53,1 53,2 Hunter, lpp. 130–133.
  54. ↑ Hunter, lpp. 137.
  55. ↑ «Hackett Breaks 200 m Freestyle World Record». Swimming World Magazine. 24. marts, 1999. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  56. ↑ Hunter, lpp. 137–138.
  57. ↑ Hunter, lpp. 137–139.
  58. ↑ Hunter, lpp. 146–147.
  59. ↑ 1999. gada 23. augusts 00:00. «Ārzemēs». Diena.lv. Skatīts: 2011-11-07.
  60. ↑ 60,0 60,1 60,2 Swanton, lpp. 51.
  61. ↑ Stephen J. Thomas. «1999 Pan Pacific Championships: Day 1». Swimming World Magazine, 1999. gada 22. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  62. ↑ Hunter, lpp. 147–148.
  63. ↑ 63,0 63,1 Hunter, lpp. 149.
  64. ↑ Hunter, lpp. 150.
  65. ↑ 65,0 65,1 Swanton, lpp. 22.
  66. ↑ Hunter, lpp. 152–153.
  67. ↑ Stephen J. Thomas. «1999 Pan Pacific Championships: Day 2». Swimming World Magazine, 1999. gada 23. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  68. ↑ Stephen J. Thomas. «1999 Pan Pacific Championships: Day 3». Swimming World Magazine, 1999. gada 24. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  69. ↑ Hunter, lpp. 153–155.
  70. ↑ Stephen J. Thomas. «1999 Pan Pacific Championships: Day 4». Swimming World Magazine, 1999. gada 25. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  71. ↑ Hunter, lpp. 147–157.
  72. ↑ Swanton, lpp. 23.
  73. ↑ Hunter, lpp. 162–166.
  74. ↑ «Thorpedo Torpedoed». Swimming World Magazine. 1999. gada 21. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  75. ↑ Hunter, lpp. 170–173.
  76. ↑ «Thorpe, Heyns Named 1999 World Swimmers of the Year». Swimming World Magazine. 7. decembris, 1999. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  77. ↑ Hunter, lpp. 175–176.
  78. ↑ 78,0 78,1 Talbot, lpp. 156.
  79. ↑ Swanton, lpp. 25–26.
  80. ↑ Hunter, lpp. 178–179.
  81. ↑ «Thorpe's Stand Vindicated». Swimming World Magazine. 3. februāris, 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 1. jūnijā. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  82. ↑ 82,0 82,1 Swanton, lpp. 26.
  83. ↑ Hunter, lpp. 180–181.
  84. ↑ «2000 FINA World Cup IX: World Record For Krayzelburg». Swimming World Magazine. 1. marts, 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  85. ↑ Michael Cowley. «Only now does he realise just how good he was». The Sydney Morning Herald, 22. novembris, 2006. Skatīts: 22. novembris, 2006.
  86. ↑ Hunter, lpp. 182.
  87. ↑ Hunter, lpp. 186–191.
  88. ↑ Swanton, lpp. 31–32.
  89. ↑ Stephen J. Thomas. «Aussie Trials Day One: The Thorpedo Strikes Again». Swimming World Magazine, 13. maijs, 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  90. ↑ Hunter, lpp. 192–193.
  91. ↑ Swanton, lpp. 32.
  92. ↑ Stephen J. Thomas. «Aussie Trials Day 2: Thorpe lowers the 200 free world record, Huelgill breaks the 50 fly mark». Swimming World Magazine, 14. maijs, 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  93. ↑ Hunter, lpp. 193.
  94. ↑ Stephen J. Thomas. «Thorpe Does It Again—3 Days, 3 World Records». Swimming World Magazine, 15. maijs, 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  95. ↑ Swanton, lpp. 33.
  96. ↑ Hunter, lpp. 194.
  97. ↑ Stephen J. Thomas. «Aussie Trials Day 5: Susie O'Neill Finally Breaks Mary T's 200 Fly Record». Swimming World Magazine, 15. maijs, 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  98. ↑ Hunter, lpp. 194–195.
  99. ↑ Swanton, lpp. 33–34.
  100. ↑ Swanton, lpp. 9–10.
  101. ↑ Hunter, lpp. 212.
  102. ↑ Phillip Whitten. «Olympic Day 1 Prelims – Complete». Swimming World Magazine, 16. septembris, 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  103. ↑ Hunter, lpp. 214–215.
  104. ↑ DELFI. «Peldētājs Torps izcīna Austrālijai pirmo olimpisko zeltu». Sports.delfi.lv. Skatīts: 2011-11-07.
  105. ↑ Phillip Whitten. «Olympics – Day 1 Finals (Complete)». Swimming World Magazine, 16. septembris, 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  106. ↑ Swanton, lpp. 79–80.
  107. ↑ P.H. Mullen. Gold in the Water: the true story of ordinary men and their extraordinary dream of Olympic glory. New York : Thomas Dunne Books, 2001. 326. lpp. ISBN 0-312-31116-8.
  108. ↑ Hunter, lpp. 217.
  109. ↑ Swanton, lpp. 86–87.
  110. ↑ Hunter, lpp. 221–222.
  111. ↑ Armands Podāns. «No Atēnām līdz Pekinai». Nra.lv. Skatīts: 2011-11-07.[novecojusi saite]
  112. ↑ Hunter, lpp. 218–25.
  113. ↑ Talbot, lpp. 194–195.
  114. ↑ Swanton, lpp. 86, 90.
  115. ↑ Phillip Whitten. «Olympic Prelims: Day Two». Swimming World Magazine, 17. septembris, 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  116. ↑ Swanton, lpp. 99.
  117. ↑ Hunter, lpp. 227.
  118. ↑ Phillip Whitten. «Olympic Day 3 Finals – Complete». Swimming World Magazine, 18. septembris, 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  119. ↑ Swanton, lpp. 103–105.
  120. ↑ Hunter, lpp. 228–229.
  121. ↑ Swanton, lpp. 110.
  122. ↑ Phillip Whitten. «Olympic Day 4 Finals». Swimming World Magazine, 19. septembris, 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  123. ↑ Talbot, lpp. 196.
  124. ↑ 124,0 124,1 Swanton, lpp. 111.
  125. ↑ Hunter, lpp. 232.
  126. ↑ «Games at a Glance». Australian Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 14. oktobrī. Skatīts: 20. novembris, 2006.
  127. ↑ Hunter, lpp. 238.
  128. ↑ Hunter, lpp. 226–234.
  129. ↑ Hunter, lpp. 253.
  130. ↑ «Aussie World Champs Trials: Thorpe Just Misses Breaking Own 400 Free World Record». Swimming World Magazine. 26. marts, 2001. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 22. novembris, 2006.
  131. ↑ 131,0 131,1 131,2 131,3 Swanton, lpp. 116–117.
  132. ↑ Hunter, lpp. 254.
  133. ↑ Ian Hanson. «Aussie Nationals: Ian Thorpe Destroys World Record in the 800; Hackett Also Under Old Mark». Swimming World Magazine, 26. marts, 2001. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. janvārī. Skatīts: 22. novembris, 2006.
  134. ↑ Hunter, lpp. 255.
  135. ↑ Belinda Dennett. «The Thorpedo Does It Again!! New World Record in the 200 m Free». Swimming World Magazine, 27. marts, 2001. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 22. novembris, 2006.
  136. ↑ Hunter, lpp. 256.
  137. ↑ Hunter, lpp. 257.
  138. ↑ 138,0 138,1 138,2 138,3 Swanton, lpp. 118–120.
  139. ↑ Hunter, lpp. 266–267.
  140. ↑ Craig Lord. «Thorpe Sets WR, Wins Two Gold on First Day of Competition at World Champs». Swimming World Magazine, 22. jūlijs, 2001. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 22. novembris, 2006.
  141. ↑ Hunter, lpp. 267–268.
  142. ↑ Craig Lord. «Thorpe, Phelps Set World Records; Haley Cope Wins in an Upset». Swimming World Magazine, 24. jūlijs, 2001. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 22. novembris, 2006.
  143. ↑ Hunter, lpp. 268–269.
  144. ↑ Craig Lord. «The Thorpedo Strikes Again—Another Awesome World Record». Swimming World Magazine, 25. jūlijs, 2001. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 22. novembris, 2006.
  145. ↑ Hunter, lpp. 271–272.
  146. ↑ Hunter, lpp. 273.
  147. ↑ Craig Lord. «Aussies Smash 800 Relay WR; USA Celebrates with Wins by Ervin, Peirsol, Bowen». Swimming World Magazine, 27. jūlijs, 2001. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 22. novembris, 2006.
  148. ↑ «Finals Results: 28 July ». Swimming World Magazine. 28. jūlijs, 2001. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 22. novembris, 2006.
  149. ↑ Hunter, lpp. 264–275.
  150. ↑ 150,0 150,1 Swanton, lpp. 121–122.
  151. ↑ Hunter, lpp. 290–291.
  152. ↑ 152,0 152,1 152,2 152,3 152,4 Phillip Whitten. «2002 Year in Review». Swimming World Magazine, 30. decembris, 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  153. ↑ Hunter, lpp. 289–292.
  154. ↑ Hunter, lpp. 286, 290, 297.
  155. ↑ Swanton, lpp. 124.
  156. ↑ Swanton, lpp. 128–130.
  157. ↑ 157,0 157,1 157,2 157,3 «Thorpe's six of the best». British Broadcasting Corporation. 2006. gada 2. augusts. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  158. ↑ 158,0 158,1 Swanton, lpp. 132.
  159. ↑ Hunter, lpp. 300.
  160. ↑ 160,0 160,1 Hunter, lpp. 301.
  161. ↑ Swanton, lpp. 132–133.
  162. ↑ Hunter, lpp. 297–303.
  163. ↑ «Lenton Staring at Historical Haul». Swimming World Magazine. 8. marts, 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  164. ↑ 164,0 164,1 Swanton p. 137.
  165. ↑ Hunter, lpp. 302–303.
  166. ↑ Hunter, lpp. 304–305.
  167. ↑ 167,0 167,1 Hunter, lpp. 306.
  168. ↑ «Thorpe does just enough». British Broadcasting Corporation. 2006. gada 24. augusts. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  169. ↑ DELFI. «Peldētājs Torps izcīna trešo zelta medaļu Klusā okeāna valstu spēlēs». Sports.delfi.lv. Skatīts: 2011-11-07.
  170. ↑ «Thorpe on target». British Broadcasting Corporation. 2006. gada 26. augusts. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  171. ↑ Hunter, lpp. 307.
  172. ↑ «Thorpe bags fifth gold». British Broadcasting Corporation. 2006. gada 26. augusts. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  173. ↑ Hunter, lpp. 308.
  174. ↑ «US sets new world best». British Broadcasting Corporation. 2006. gada 29. augusts. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  175. ↑ Hunter, lpp. 307–309.
  176. ↑ «Thorpe splits with coach». British Broadcasting Corporation. 12. septembris, 2002. Skatīts: 8. novembris, 2006.
  177. ↑ Hunter, lpp. 321–323.
  178. ↑ 178,0 178,1 Hunter, lpp. 389–398.
  179. ↑ Stephen J. Thomas. «Aussie Champs: Jones Lowers Breast Mark Again, Thorpe Unhappy With 8th Fastest 200 Free». Swimming World Magazine, 24. marts, 2003. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 20. novembris, 2006.
  180. ↑ Hunter, pp. 326–327.
  181. ↑ Stephen J. Thomas. «Thorpe, Callus Tie in 100 m Free at Aussie Trials». Swimming World Magazine, 25. marts, 2003. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 20. novembris, 2006.
  182. ↑ Stephen J. Thomas. «Aussie Champs: Hackett Swims 7th Fastest 800; Thorpe Breaks Commonwealth Record in 200 IM». Swimming World Magazine, 27. marts, 2003. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 20. novembris, 2006.
  183. ↑ Tarrah Smith Pollaro. «Thorpe to skip Mutual of Omaha duel in the pool». United States Olympic Committee, 28. marts, 2003. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 7. martā. Skatīts: 20. novembris, 2006.
  184. ↑ Hunter, lpp. 325–330.
  185. ↑ 185,0 185,1 Stephen J. Thomas. «World Champs, Day One Finals: Jenny Thompson Anchors US Women, Popov Anchors Russian Men to Gold in the 400 Free Relay». Swimming World Magazine, 20. jūlijs, 2003. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 20. novembris, 2006.
  186. ↑ Stephen J. Thomas. «Phelps Sets World Record, Three Championship Marks Tumble». Swimming World Magazine, 22. jūlijs, 2003. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 20. novembris, 2006.
  187. ↑ Stephen J. Thomas. «World Champs, Day 5 Finals: Two World Records and 3 Championship Records Set, Popov Upsets Hoogie to Highlight Day 5». Swimming World Magazine, 24. jūlijs, 2003. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 20. novembris, 2006.
  188. ↑ Stephen J. Thomas. «Michael Does It Again, Destroys 200 IM Mark». Swimming World Magazine, 24. jūlijs, 2003. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 20. novembris, 2006.
  189. ↑ Stephen J. Thomas. «World Champs, Day 4 Finals: Phelps, Aussie 800 Free Relay Take Gold; Kitajima Lowers Championship Mark Again in 200 Breaststroke». Swimming World Magazine, 24. jūlijs, 2003. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 20. novembris, 2006.
  190. ↑ Hunter, lpp. 337–342.
  191. ↑ Hunter, lpp. 346–347.
  192. ↑ Armands Podāns. «No Atēnām līdz Pekinai». Nra.lv. Skatīts: 2011-11-07.[novecojusi saite]
  193. ↑ Hunter, lpp. 349–350.
  194. ↑ Mark Bannerman. «Thorpe's tumble divides nation». Australian Broadcasting Corporation, 29. marts, 2004. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. novembrī. Skatīts: 14. novembris, 2006.
  195. ↑ Mark Bannerman. «Stevens announcement raises financial questions for world sport» (The 7.30 report, transcript). Australian Broadcasting Corporation, 2004. gada 29. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. oktobrī. Skatīts: 14. novembris, 2006.
  196. ↑ Hunter, lpp. 354–359.
  197. ↑ Stephen J. Thomas. «The Thorpedo Triumphs over Hoogie in the "Race of the Century", Phelps Takes the Bronze». Swimming World Magazine, 2004. gada 16. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 16. novembris, 2006.
  198. ↑ «Thorpe makes history in 200 m free». Australian Broadcasting Corporation. 2004. gada 17. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. novembrī. Skatīts: 16. novembris, 2006.
  199. ↑ «Thorpe, Hackett quinella 400 m free». Australian Broadcasting Corporation. 2004. gada 15. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. novembrī. Skatīts: 16. novembris, 2006.
  200. ↑ Hunter, lpp. 384–388.
  201. ↑ Stephen J. Thomas. «USA Downs Aussies in 800 Freestyle Relay in American Record 7:07.33 Italy Takes the Bronze». Swimming World Magazine, 2004. gada 17. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. septembrī. Skatīts: 16. novembris, 2006.
  202. ↑ «US too good in 4×200 m relay». Australian Broadcasting Corporation. 2004. gada 18. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. novembrī. Skatīts: 16. novembris, 2006.
  203. ↑ «Van den Hoogenband wins 100». British Broadcasting Corporation. 2004. gada 18. augusts. Skatīts: 16. novembris, 2006.
  204. ↑ «Torps pametīs peldēšanu pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm». Apollo.lv. Skatīts: 2011-11-07.[novecojusi saite]
  205. ↑ «Thorpe Not Planning Beyond 2008». Swimming World Magazine. 2006. gada 27. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 14. novembris, 2006.
  206. ↑ «Aussie Expectations Are High for Commonwealth Games». Swimming World Magazine. 2006. gada 2. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 30. decembrī. Skatīts: 14. novembris, 2006.
  207. ↑ Stephen J. Thomas. «Australian Commonwealth Games Trials: Day Two Finals: Flash! Lenton Regains World Record in the 100 Freestyle; Thorpe Makes A Successful Return in the 200 Free». Swimming World Magazine, 2006. gada 31. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 25. janvārī. Skatīts: 14. novembris, 2006.
  208. ↑ Stephen J. Thomas. «Australian Commonwealth Games Trials: Day Four Finals: Schipper Breaks Commonwealth Record to Win 100 Fly; Thorpe Gets the Job Done in 100 Freestyle to Take Fifth Title». Swimming World Magazine, 2. februāris, 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 14. novembris, 2006.
  209. ↑ «Thorpe is Out of Commonwealth Games». Swimming World Magazine. 7. marts, 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 30. decembrī. Skatīts: 14. novembris, 2006.
  210. ↑ «Illness forces Thorpe to stand down». News Limited. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 11. maijā. Skatīts: 7. marts, 2006.
  211. ↑ Jim Wilson. «Ian Thorpe turns to gymnastics». Herald Sun. Australia, 2006. gada 6. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 11. aprīlī. Skatīts: 14. novembris, 2006.
  212. ↑ Lincoln Archer. «Ian Thorpe quits swimming». News Limited, 21. novembris, 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 17. septembrī. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  213. ↑ «Thorpe announces retirement». Australian Broadcasting Corporation. 2006. gada 21. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. martā. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  214. ↑ 2011. gada 3. februāris 00:00. «Torps atgriežas, lai uzvarētu». Diena.lv. Skatīts: 2011-11-07.
  215. ↑ Andris Rupais, TVNET. «Austrāliešu "torpēda" teic sportam ardievas». Tvnet.lv. Skatīts: 2011-11-07.[novecojusi saite]
  216. ↑ «Torps varētu atgriezties peldēšanā». Sportacentrs.com. 2011-01-09. Skatīts: 2011-11-07.
  217. ↑ TVNET. «Torps varētu paziņot par atgriešanos peldēšanā». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-02-03. Skatīts: 2011-11-07.
  218. ↑ Michael Cowley. «He's back - Thorpe takes the plunge». The Sydney Morning Herald, 2. februāris, 2011.
  219. ↑ Torps atgriežas, lai piedalītos Londonas olimpiādē, sportacentrs.com
  220. ↑ Torps: Es atgriežos peldēšanā[novecojusi saite], tvnet.lv
  221. ↑ «Thorpe must come back 'better than ever'». 2. februāris, 2011. Skatīts: 28. jūlijs, 2011.
  222. ↑ Ian Thorpe. «Ian Thorpe on his return to the pool». BBC News, 2011-05-13. Skatīts: 2011-11-07.
  223. ↑ «Olympic swimming legend Ian Thorpe prepared for 2012 failure». BBC News. 2011-10-20. Skatīts: 2011-11-07.
  224. ↑ Swimming. «London 2012 Olympics: Ian Thorpe says he is prepared to struggle at Games». Telegraph.co.uk. Skatīts: 2011-11-07.
  225. ↑ «Ian Thorpe finishes seventh in medley on return to swimming in Singapore». BBC News. Skatīts: 2011-11-07.
  226. ↑ «World Cup VIII: German Coach Accuses Thorpe of Doping». Swimming World Magazine. 3. februāris, 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 1. jūnijā. Skatīts: 21. novembris, 2006.
  227. ↑ 227,0 227,1 Christopher Clarey. «Ian Thorpe, Australian hero, throws in the towel». International Herald Tribune, 21. novembris, 2006. Skatīts: 2007. gada 26. aprīlis.
  228. ↑ Nicole Jeffery. «World bids adieu to pool pioneer». The Australian, 22. novembris, 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 18. septembrī. Skatīts: 22. novembris, 2006.
  229. ↑ «Natation – Dopage – Une affaire Thorpe ?». L'Équipe (French). France. 30. marts, 2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. decembrī. Skatīts: 12. maijs, 2007.
  230. ↑ Jacquelin Magnay. «Thorpe likely to be cleared». The Age. Australia, 2007. gada 6. aprīlis. Skatīts: 2007. gada 20. aprīlis.
  231. ↑ «Thorpe maintains innocence, vows to clear name». Australian Broadcasting Corporation. 2007. gada 1. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. novembrī. Skatīts: 2007. gada 2. aprīlis.
  232. ↑ «Thorpe in clear over drugs test». British Broadcasting Corporation. 7. novembris, 2007. Skatīts: 7. novembris, 2007.
  233. ↑ «Hall backs Thorpe over drug use claims». Australian Broadcasting Corporation. 2004. gada 4. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 1. jūnijā. Skatīts: 10. novembris, 2006.
  234. ↑ 234,0 234,1 234,2 234,3 234,4 234,5 234,6 Swanton, lpp. 113.
  235. ↑ Jacquelin Magnay. «Thorpe straight as the line on the bottom of the pool». The Sydney Morning Herald, 18. novembris, 2002. Skatīts: 10. novembris, 2006.
  236. ↑ Hunter, lpp. 318–320.
  237. ↑ Karen Crouse. «Ian Thorpe, Swimming Star for Australia in Olympics, Says He Is Gay». The New York Times, 2014. gada 12. jūlijs. Skatīts: 13. oktobris, 2017..
  238. ↑ 238,0 238,1 Hunter, lpp. vii–viii.
  239. ↑ 239,0 239,1 Chloe Saltau. «The magnetic Mr Thorpe». The Age. Australia, 28. jūlijs, 2003. Skatīts: 16. novembris, 2006.
  240. ↑ Hunter, lpp. 90, 140, 168.
  241. ↑ Hunter, lpp. 280–281.
  242. ↑ Jacquelin Magnay. «Ian Thorpe 'to rescue NY Olympic dream'». The Age. Australia, 5. jūlijs, 2005. Skatīts: 10. novembris, 2006.
  243. ↑ Hunter, lpp. 294–295.
  244. ↑ Hunter, lpp. 244.
  245. ↑ 245,0 245,1 Swimrankings profils (angliski)
  246. ↑ "Thorpe sets world record", The Independent, 26. septembris, 1998, lpp. 27.

Literatūra

Grāmatas
Intervijas

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jans Torps
Apbalvojumi
Priekštecis:
Valsts karogs: Austrālija Maikls Klims
Valsts karogs: Nīderlande Pīters van den Hogenbands 		Gada labākais peldētājs pasaulē
1998—1999
2001—2002 		Pēctecis:
Valsts karogs: Nīderlande Pīters van den Hogenbands
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Maikls Felpss
Olimpiskie čempioni peldēšanā — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem
220 jardi
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jans_Torps&oldid=4121577"