Pāriet uz saturu

Sporas: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.2
Papildināju un nedaudz sakārtoju esošo informāciju
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Morelasci.jpg|thumb|250px|[[Augstais lāčpurns|Augstā lāčpurna]] sporas [[aski|askos]] mikroskopā]]
[[Attēls:Morelasci.jpg|thumb|250px|[[Augstais lāčpurns|Augstā lāčpurna]] sporas [[aski|askos]] mikroskopā]]
[[Attēls:Agaricus_bisporus_spores_SEM_1.jpg|thumb|250px|[[Dārza atmatene]]s bazīdijsporas uz bazīdijām]]
[[Attēls:Agaricus_bisporus_spores_SEM_1.jpg|thumb|250px|[[Dārza atmatene]]s bazīdijsporas uz bazīdijām]]
[[Attēls:SporangienAsplenScol.jpg|thumb|250px|[[Parastā aļņpaparde]] (''Asplénium scolopéndrium'') sporas veido sorusos apkopotos sporangijos lapu apakšpusē]]
[[Attēls:SporangienAsplenScol.jpg|thumb|250px|[[Parastā aļņpaparde]] ('' '') lapu apakšpusē]]
[[Attēls:2013-04-05 Tuber oregonense Trappe, Bonito & P. Rawl 320277.jpg|thumb|250px|Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas]]
[[Attēls:2013-04-05 Tuber oregonense Trappe, Bonito & P. Rawl 320277.jpg|thumb|250px|Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas]]


'''Sporas''' ir īpašas [[šūna]]s, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu. Sporas ir raksturīgas [[sēnes|sēnēm]], [[ķērpji]]em, daļai augu ([[sūnas|sūnām]], [[paparžaugi]]em, [[aļģes|aļģēm]], [[sēklaugi]]em), bet [[dzīvnieki|dzīvnieku]] valstī tās ir attīstības stadija vienšūņiem — [[sporaiņi]]em. Baktērijām nelabvēlīgos vides apstākļos sporas veidojas šūnu iekšpusē un saglabājas pēc šūnas bojāejas. Reizēm par sporām sauc arī daudzšūnu kompleksus, kuros katra šūna ir atsevišķa spora.<ref>“Latvijas Padomju Enciklopēdija”, 1. sējums, 1981., 201. lpp.</ref>
'''Sporas''' ir īpašas [[šūna]]s, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu. ir [[sēnes|sēnēm]], [[ķērpji]]em, ([[sūnas|sūnām]], [[paparžaugi]]em , [[sēklaugi]]em), bet [[|]] valstī ir attīstības stadija vienšūņiem — [[sporaiņi]]em. nelabvēlīgos vides apstākļos veidojas . Reizēm par sporām sauc arī daudzšūnu kompleksus, kuros katra šūna ir atsevišķa spora.<ref>“Latvijas Padomju Enciklopēdija”, 1. sējums, 1981., 201. lpp.</ref>


Sporas veidojas dzimuma vai bezdzimuma vairošanās ceļā, pēc nogatavošanās tās var palikt miera stāvoklī vai tikt pārnestas uz citu vietu ar gaisa vai ūdens plūsmām vai ar dzīvnieku palīdzību. Daļai [[zemākās sēnes|zemāko sēņu]] un [[aļģes|aļģu]] sporas spēj izaudzēt vicas, ar kuru palīdzību tās var pārvietoties šķidrā vidē. Šādas kustīgas sporas sauc par zoosporām. Parasti tām nav cieta apvalka un tās dzīvo īslaicīgi — līdz dažām stundām, kamēr apvalkotās sporas var saglabāties dzīvas no dienām līdz gadiem ilgi.<ref>[https://dic.academic.ru/dic.nsf/dic_biology/5442/%D0%A1%D0%9F%D0%9E%D0%A0%D0%AB Биологический энциклопедический словарь : Споры]</ref> Baktēriju sporas savukārt ir ļoti izturīgas pret ārēju mehānisku, termisku un ķīmisku iedarbību, tomēr slikti panes ultravioleto apgaismojumu, tāpēc tas tiek pielietots dezinfekcijā.<ref>[http://www.medicine.lv/raksti/bakterijas_pme Medicine.lv: Baktērijas]</ref>
veidojas dzimuma vai bezdzimuma vairošanās ceļā, pēc nogatavošanās tās var palikt miera stāvoklī vai tikt pārnestas uz citu vietu ar gaisa vai ūdens plūsmām vai ar dzīvnieku palīdzību. Daļai [[zemākās sēnes|zemāko sēņu]] un aļģu sporas spēj izaudzēt vicas, ar kuru palīdzību tās var pārvietoties šķidrā vidē. Šādas kustīgas sporas sauc par zoosporām. Parasti tām nav cieta apvalka un tās dzīvo īslaicīgi — līdz dažām stundām, kamēr apvalkotās sporas var saglabāties dzīvas no dienām līdz gadiem ilgi.<ref>[https://dic.academic.ru/dic.nsf/dic_biology/5442/%D0%A1%D0%9F%D0%9E%D0%A0%D0%AB Биологический энциклопедический словарь : Споры]</ref>


⚫
== sporas ==
Sporaugu augšanas ciklā izšķir divas paaudzes: gametofītu ar dzimumvairošanos, kurā dzimumšūnas — [[gameta]]s veidojas uz dažādiem augiem un pie kontakta saplūst, izveidojot [[zigota|zigotu]], un sporofītu, kura laikā no zigotas bezdzimuma ceļā veidojas sporas.<ref>[http://www.uzdevumi.lv/p/biologija/12-klase/vairosanas-un-attistiba-7584/re-77a2dede-700a-4cd7-af53-13577e022e27 Virtuālā skola: Sporaugu vairošanās]</ref>
Sporaugu dzīves ciklā izšķir divas paaudzes ar labi izteiktu paaudžu maiņu. Dzimumpaaudzei jeb gametofītam attīstās dzimumšūnas — [[gameta]]s. Pēc apaugļošanās veidojas [[zigota]], no kuras attīstās bezdzimumpaaudze jeb sporofīts ar sporām. Tām dīgstot, rodas pirmdīglis un jauna dzimumpaaudze.<ref>[http://www.uzdevumi.lv/p/biologija/12-klase/vairosanas-un-attistiba-7584/re-77a2dede-700a-4cd7-af53-13577e022e27 Virtuālā skola: Sporaugu vairošanās]</ref> Sūnām sporu vācelīte dzīvo īslaicīgi, turpretī paparžaugiem tieši sporofīts ir daudzgadīgs. Sporas veidojas [[mejoze]]s rezultātā, tāpēc tās ir haploīdas.


Arī sēklaugiem ilgāk dzīvo sporofīts, kuram veidojas divējādi sporangiji — mikrosporangijs un megasporangijs. Sēklaugu mikrospora ir [[putekšņi|puteksnis]], bet megaspora — sēklaizmetņa sastāvdaļa.<ref name=rokasgrāmata/>
⚫
== Sēņu sporas ==


== Sēņu sporas ==
Sēnēm sporas var veidoties endogēni — speciālās sporu somiņās, vai eksogēni — uz [[micēlijs|sēņotnes]] īpašu izaugumu jeb konīdiju galiem. [[Bazīdijsēnes|Bazīdijsēnēm]] [[himēnijs|himēnija]] slānī uz īpašiem izaugumiem — [[bazīdijas|bazīdijām]] dzimumceļā veidojas [[bazīdijsporas]]. To skaits vienai [[sēne]]i var sasniegt miljardus, bet rekorda gadījumos pat triljonus.<ref>[http://www.mycosphere.org/pdf/MC2_4_No7.pdf Li, De-Wei (2011). "Five trillion basidiospores in a fruiting body of ''Calvatia gigantia''". Mycosphere. 2 (4): 457—462.]</ref> Pēc nogatavošanās sporas izsējas, tiek izgrūstas vai kukaiņu iznestas no sporu veidojošā slāņa un gaida tādu vides apstākļu sasniegšanu, kuros tās varētu producēt jaunu sēņotni. Sasniedzot šādu augteni un piemērotus klimatiskos apstākļus, spora uzdīgst. Parasti, sporai izveidojot sēņotni, tā netraucētas augšanas gadījumā aug radiāli uz visām pusēm, veidojot [[raganu apļi|raganu apļus]].<ref>H.Doerfelt, H.Goerner, "Die Welt der Pilze", Urania-Verlag, Leipzig/Jena/Berlin, 1989, {{ISBN|3-332-00276-7}}.</ref>
Sēnēm sporas var veidoties endogēni — speciālās sporu somiņās, vai eksogēni — uz [[micēlijs|sēņotnes]] īpašu izaugumu jeb konīdiju galiem. [[Bazīdijsēnes|Bazīdijsēnēm]] [[himēnijs|himēnija]] slānī uz īpašiem izaugumiem — [[bazīdijas|bazīdijām]] dzimumceļā veidojas [[bazīdijsporas]]. To skaits vienai [[sēne]]i var sasniegt miljardus, bet rekorda gadījumos pat triljonus.<ref>[http://www.mycosphere.org/pdf/MC2_4_No7.pdf Li, De-Wei (2011). "Five trillion basidiospores in a fruiting body of ''Calvatia gigantia''". Mycosphere. 2 (4): 457—462.]</ref> Pēc nogatavošanās sporas izsējas, tiek izgrūstas vai kukaiņu iznestas no sporu veidojošā slāņa un gaida tādu vides apstākļu sasniegšanu, kuros tās varētu producēt jaunu sēņotni. Sasniedzot šādu augteni un piemērotus klimatiskos apstākļus, spora uzdīgst. Parasti, sporai izveidojot sēņotni, tā netraucētas augšanas gadījumā aug radiāli uz visām pusēm, veidojot [[raganu apļi|raganu apļus]].<ref>H.Doerfelt, H.Goerner, "Die Welt der Pilze", Urania-Verlag, Leipzig/Jena/Berlin, 1989, {{ISBN|3-332-00276-7}}.</ref>


== Sporu klasifikācija pēc veidošanās tipiem ==
== Sporu klasifikācija pēc veidošanās tipiem ==

Galvenie sporu veidošanas tipi ir:
Galvenie sporu veidošanas tipi ir:


22. rindiņa: 23. rindiņa:
* Askusporas: sporas veidojas somiņās — askos, kas raksturīgi [[asku sēnes|asku sēnēm]].
* Askusporas: sporas veidojas somiņās — askos, kas raksturīgi [[asku sēnes|asku sēnēm]].
* Bazīdijsporas: sporas veidojas uz bazīdijām, kas raksturīgi bazīdijsēnēm.
* Bazīdijsporas: sporas veidojas uz bazīdijām, kas raksturīgi bazīdijsēnēm.
* Ecīdijsporas: sporas veidojas ecijos dažām sēnēm, piemēram, [[rūsas sēnes|rūsas sēnēm]], kuras vienlaikus veido vairākus sporu tipus.
* Ecīdijsporas: sporas veidojas dažām sēnēm, piemēram, [[rūsas sēnes|rūsas sēnēm]], kuras vienlaikus veido vairākus sporu tipus.
* Uredīnijsporas: sporas veidojas uredīnijos dažām sēnēm, piemēram, rūsas sēnēm.
* Uredīnijsporas: sporas veidojas uredīnijos dažām sēnēm, piemēram, rūsas sēnēm.
* Teliosporas: sporas veidojas telijos dažām sēnēm, piemēram, rūsas sēnēm.
* Teliosporas: sporas veidojas telijos dažām sēnēm, piemēram, rūsas sēnēm.
29. rindiņa: 30. rindiņa:
* Tetrasporas: sporas veidojas tetrasporofītos, kas raksturīgi sārtaļģēm un dažām [[brūnaļģes|brūnaļģēm]].<ref>A.Piterāns, E.Vimba, “Zemāko augu sistemātikas praktikums”, Zvaigzne, 1987., 148. lpp.</ref>
* Tetrasporas: sporas veidojas tetrasporofītos, kas raksturīgi sārtaļģēm un dažām [[brūnaļģes|brūnaļģēm]].<ref>A.Piterāns, E.Vimba, “Zemāko augu sistemātikas praktikums”, Zvaigzne, 1987., 148. lpp.</ref>


== Ārējās saites ==
== ==
Atšķirībā no citiem organismiem baktērijas ar sporām nevairojas. Tā ir miera stadija, kas nelabvēlīgos apstākļos var saglabāties pat vairākus gadu desmitus, jo zem sporas apvalka šūnā gandrīz nenotiek vielmaiņa. Ja veģetatīvā baktērijā ir 80—90% ūdens, tad sporā tikai 40%. Nonākot optimālos apstākļos, spora dīgst, un dažu stundu laikā atjaunojas baktērijas vielmaiņa.<ref name=medmikro>Žileviča A., Mazjānis I. ''Medicīnas mikrobioloģija. I daļa. Vispārīgā mikrobioloģija un infekcijas imunoloģija''. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2014. ISBN 978-9984-45-879-6</ref>


== Mikroorganismu kontrole ==
Baktēriju sporas ir ļoti izturīgas pret ārēju mehānisku, termisku un ķīmisku iedarbību, tomēr slikti panes ultravioleto starojumu. Daudzas sporas veidojošās baktērijas ir slimību ierosinātājas, tāpēc ir svarīgi ierobežot to skaitu. Ķīmiskie un fizikālie dezinfekcijas līdzekļi iznīcina vairumu baktēriju, taču sporas saglabājas.<ref>[http://www.medicine.lv/raksti/bakterijas_pme Medicine.lv: Baktērijas]</ref> Pret tām efektīva ir sterilizācija. Biežāk izmantotā metode dažādu materiālu apstrādei ir karsts tvaiks (120—132 <sup>o</sup>C) zem spiediena autoklāvos. Telpu un pārtikas bloku gaisa sterilizācijai izmanto ultravioleto starojumu.<ref name=medmikro/>

== Ārējās saites ==
* [http://tolweb.org/Basidiomycota The Club Fungi: Basidiomycota] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201126202611/http://tolweb.org/Basidiomycota |date={{dat|2020|11|26||bez}} }}
* [http://tolweb.org/Basidiomycota The Club Fungi: Basidiomycota] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201126202611/http://tolweb.org/Basidiomycota |date={{dat|2020|11|26||bez}} }}
* [https://www.britannica.com/science/spore-biology Encyclopædia Britannica: Spore]
* [https://www.britannica.com/science/spore-biology Encyclopædia Britannica: Spore]
38. rindiņa: 44. rindiņa:


[[Kategorija:Sēņu morfoloģija]]
[[Kategorija:Sēņu morfoloģija]]
[[Kategorija:Sporaugi]]
[[Kategorija:Baktērijas]]

Versija, kas saglabāta 2023. gada 28. jūlijs, plkst. 00.20

Augstā lāčpurna sporas askos mikroskopā
Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām
Parastās aļņpapardes (Asplenium scolopendrium) sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē
Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes Tuber oregonense sporas

Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu. Spora ir vairošanās vienība aļģēm, sēnēm, ķērpjiem, sporaugiem (sūnām, paparžaugiem); haploidāla šūna, no kuras attīstās dzimumpaaudze sēklaugiem);[1] bet protistu valstī tā ir attīstības stadija vienšūņiem — sporaiņiem, kad mikroskopiski sīkie vienšūņi sadalās vēl mazākās šūnās.[2] Daļai baktēriju nelabvēlīgos vides apstākļos šūnu iekšpusē veidojas daudzslāņains apvalks, zem kura gandrīz nenotiek vielmaiņas procesi. Šādas uzbūves baktēriju sauc par sporu. Reizēm par sporām sauc arī daudzšūnu kompleksus, kuros katra šūna ir atsevišķa spora.[3]

Dažādiem organismiem sporas veidojas dzimuma vai bezdzimuma vairošanās ceļā, pēc nogatavošanās tās var palikt miera stāvoklī vai tikt pārnestas uz citu vietu ar gaisa vai ūdens plūsmām, vai ar dzīvnieku palīdzību. Daļai zemāko sēņu un aļģu sporas spēj izaudzēt vicas, ar kuru palīdzību tās var aktīvi pārvietoties šķidrā vidē. Šādas kustīgas sporas sauc par zoosporām. Parasti tām nav cieta apvalka un tās dzīvo īslaicīgi — līdz dažām stundām, kamēr apvalkotās sporas var saglabāties dzīvas no dienām līdz gadiem ilgi.[4]

Augu sporas

Sporaugu dzīves ciklā izšķir divas paaudzes ar labi izteiktu paaudžu maiņu. Dzimumpaaudzei jeb gametofītam attīstās dzimumšūnas — gametas. Pēc apaugļošanās veidojas zigota, no kuras attīstās bezdzimumpaaudze jeb sporofīts ar sporām. Tām dīgstot, rodas pirmdīglis un jauna dzimumpaaudze.[5] Sūnām sporu vācelīte dzīvo īslaicīgi, turpretī paparžaugiem tieši sporofīts ir daudzgadīgs. Sporas veidojas mejozes rezultātā, tāpēc tās ir haploīdas.

Arī sēklaugiem ilgāk dzīvo sporofīts, kuram veidojas divējādi sporangiji — mikrosporangijs un megasporangijs. Sēklaugu mikrospora ir puteksnis, bet megaspora — sēklaizmetņa sastāvdaļa.[2]

Sēņu sporas

Sēnēm sporas var veidoties endogēni — speciālās sporu somiņās, vai eksogēni — uz sēņotnes īpašu izaugumu jeb konīdiju galiem. Bazīdijsēnēm himēnija slānī uz īpašiem izaugumiem — bazīdijām dzimumceļā veidojas bazīdijsporas. To skaits vienai sēnei var sasniegt miljardus, bet rekorda gadījumos pat triljonus.[6] Pēc nogatavošanās sporas izsējas, tiek izgrūstas vai kukaiņu iznestas no sporu veidojošā slāņa un gaida tādu vides apstākļu sasniegšanu, kuros tās varētu producēt jaunu sēņotni. Sasniedzot šādu augteni un piemērotus klimatiskos apstākļus, spora uzdīgst. Parasti, sporai izveidojot sēņotni, tā netraucētas augšanas gadījumā aug radiāli uz visām pusēm, veidojot raganu apļus.[7]

Sporu klasifikācija pēc veidošanās tipiem

Galvenie sporu veidošanas tipi ir:

  • Sporangijsporas: sporas veidojas sporangijos daudzām sēnēm un augiem, piemēram, zigomicētēm.
  • Zigosporas: sporas veidojas zigosporangijos, kas raksturīgi zigomicētēm.
  • Askusporas: sporas veidojas somiņās — askos, kas raksturīgi asku sēnēm.
  • Bazīdijsporas: sporas veidojas uz bazīdijām, kas raksturīgi bazīdijsēnēm.
  • Ecīdijsporas: sporas veidojas ecīdijos dažām sēnēm, piemēram, rūsas sēnēm, kuras vienlaikus veido vairākus sporu tipus.
  • Uredīnijsporas: sporas veidojas uredīnijos dažām sēnēm, piemēram, rūsas sēnēm.
  • Teliosporas: sporas veidojas telijos dažām sēnēm, piemēram, rūsas sēnēm.
  • Oosporas: sporas veidojas oogonijos, kas raksturīgi oomicēšu sēnēm.
  • Karposporas: sporas veidojas karposporofītos, kas raksturīgi sārtaļģēm.
  • Tetrasporas: sporas veidojas tetrasporofītos, kas raksturīgi sārtaļģēm un dažām brūnaļģēm.[8]

Baktēriju sporas

Atšķirībā no citiem organismiem baktērijas ar sporām nevairojas. Tā ir miera stadija, kas nelabvēlīgos apstākļos var saglabāties pat vairākus gadu desmitus, jo zem sporas apvalka šūnā gandrīz nenotiek vielmaiņa. Ja veģetatīvā baktērijā ir 80—90% ūdens, tad sporā tikai 40%. Nonākot optimālos apstākļos, spora dīgst, un dažu stundu laikā atjaunojas baktērijas vielmaiņa.[9]

Mikroorganismu kontrole

Baktēriju sporas ir ļoti izturīgas pret ārēju mehānisku, termisku un ķīmisku iedarbību, tomēr slikti panes ultravioleto starojumu. Daudzas sporas veidojošās baktērijas ir slimību ierosinātājas, tāpēc ir svarīgi ierobežot to skaitu. Ķīmiskie un fizikālie dezinfekcijas līdzekļi iznīcina vairumu baktēriju, taču sporas saglabājas.[10] Pret tām efektīva ir sterilizācija. Biežāk izmantotā metode dažādu materiālu apstrādei ir karsts tvaiks (120—132 oC) zem spiediena autoklāvos. Telpu un pārtikas bloku gaisa sterilizācijai izmanto ultravioleto starojumu.[9]

Ārējās saites

Atsauces

  1. ↑ Selga T. Šūnu bioloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007., 341. lpp. ISBN 978-9984-802-81-7
  2. ↑ 2,0 2,1 Rokasgrāmata bioloģijā. Rīga : Zvaigzne ABC, 2015. ISBN 978-9934-0-1595-3.
  3. ↑ “Latvijas Padomju Enciklopēdija”, 1. sējums, 1981., 201. lpp.
  4. ↑ Биологический энциклопедический словарь : Споры
  5. ↑ Virtuālā skola: Sporaugu vairošanās
  6. ↑ Li, De-Wei (2011). "Five trillion basidiospores in a fruiting body of Calvatia gigantia". Mycosphere. 2 (4): 457—462.
  7. ↑ H.Doerfelt, H.Goerner, "Die Welt der Pilze", Urania-Verlag, Leipzig/Jena/Berlin, 1989, ISBN 3-332-00276-7.
  8. ↑ A.Piterāns, E.Vimba, “Zemāko augu sistemātikas praktikums”, Zvaigzne, 1987., 148. lpp.
  9. ↑ 9,0 9,1 Žileviča A., Mazjānis I. Medicīnas mikrobioloģija. I daļa. Vispārīgā mikrobioloģija un infekcijas imunoloģija. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2014. ISBN 978-9984-45-879-6
  10. ↑ Medicine.lv: Baktērijas
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sporas&oldid=3890624"