Jump to content

eloquor

E Victionario
Haec dictio adhuc stipula est. Amplificando eam adiuvabis Victionarium meliorari.

Notatio

[+/-]
ex- + loquor

Verbum deponens

[+/-]

ēlŏqu|or, -ī, ēlŏcūtus vel ēlŏquūtus sum

  1. Plane loqui, vel oratorie.

Coniugatio

[+/-]
Radix praesens ēlŏqu-
Praesens indicativum
dep. sing. plur.
I. ēlŏquor ēlŏquimur
II. ēlŏqueris ēlŏquiminī
III. ēlŏquitur ēlŏquuntur
Imperativus
dep. ēlŏquere ēlŏquiminī
Imperativus futurus
II. ēlŏquitor
III. ēlŏquitor ēlŏquuntor
Praesens subiunctivum
dep. sing. plur.
I. ēlŏquar ēlŏquāmur
II. ēlŏquāris ēlŏquāminī
III. ēlŏquātur ēlŏquantur
Imperfectum indicativum
dep. sing. plur.
I. ēlŏquēbar ēlŏquēbāmur
II. ēlŏquēbāris ēlŏquēbāminī
III. ēlŏquēbātur ēlŏquēbantur
Imperfectum subiunctivum
dep. sing. plur.
I. ēlŏquerer ēlŏquerēmur
II. ēlŏquerēris ēlŏquerēminī
III. ēlŏquerētur ēlŏquerentur
Futurum indicativum
dep. sing. plur.
I. ēlŏquar ēlŏquēmur
II. ēlŏquēris ēlŏquēminī
III. ēlŏquētur ēlŏquentur
Infinitivi
act. dep.
praes. ēlŏquī
perf.
Participia
praes. ēlŏquens, -antis
perf. ēlŏcūtus, -a, -um
fut. ēlŏcūtūrus, -a, -um
Gerundia et supina
subst. ēlŏquendum, -ī
adiect. ēlŏquendus, -a, -um
supina ēlŏcūtum, ēlŏcūtū