Austrija

Koordinātas: 47°36′N 13°47′E / 47.600°N 13.783°E / 47.600; 13.783

Austrijas Republika Republik Österreich
Karogs Ģerbonis
Himna: Land der Berge, Land am Strome  (vāciski) Kalnu zeme, zeme pie upes
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Vīne 48°12′N 16°21′E / 48.200°N 16.350°E / 48.200; 16.350
Valsts valodas		vācu valoda[1] lokāli arī slovēņu valoda, horvātu valoda un ungāru valoda
Valdība		Federāla parlamentāra republika
-	Prezidents	Aleksandrs van der Bellens
-	Kanclers	Karls Nehammers
Neatkarība
-	Austrijas valsts līgums spēkā	1955. gada 27. jūlijs (Hercogiste: 1156, Austrijas Impērija: 1804, Pirmā Austrijas Republika: 1918−1938, Otrā Republika kopš 1945)
Iestāšanās ES		1995. gada 1. janvāris
Platība
-	Kopā	83,883 km² (112.)
-	Ūdens (%)	0,84
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2023. gadā	9 104 772[2] (93.)
-	Blīvums	109/km² (78.)
IKP (PPP)		2008. gada aprēķins
-	Kopā	$328,571 miljardi[3]
-	Uz iedzīvotāju	$39 634[3]
Džini koef. (2000)		29,1 (zems)
TAI (2019)		▲ 0,922 (augsts) (18.)
Valūta		Eiro2 (EUR)
Laika josla		CET (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	CEST (UTC+2)
Interneta domēns		.at3
ISO 3166-1 kods		040 / AUT / AT
Tālsarunu kods		+43
1	Slovēņu valoda, horvātu valoda un ungāru valoda ir oficiāli atzītas reģionālās valodas un Austriešu zīmju valoda ir aizsargāta minoritāšu valoda visā teritorij��.
2	Pirms 1999: Austrijas šiliņš.
3	Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Austrija (vācu: Österreich), oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā. Austriju no visām pusēm ieskauj citas valstis un tai nav izejas pie jūras. Ziemeļos Austrija robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos ar Šveici un Lihtenšteinu. Tā ir federāla, parlamentāra un reprezentatīvi demokrātiska republika. Austrija sastāv no deviņām federālajām zemēm, kur katrai ir savs parlaments un valdība.

Austrijas platība ir 83 883 km², un 2024. gadā šajā valstī dzīvoja aptuveni 9,1 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas ir katoļi. Valsts galvaspilsēta ir Vīne, kur dzīvo aptuveni 20% no visiem Austrijas iedzīvotājiem. Oficiālā valoda ir vācu valoda. Austrijas iedzīvotāju lielākā daļa ir etniski vāciešiem tuvi radnieciskie austrieši. Lielākās minoritātes ir slovēņi, horvāti un ungāri. Valsts galva ir Austrijas prezidents, bet valdības galva — kanclers.

Kopš 1995. gada 1. janvāra Austrija ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

Pamatraksts: Austrijas vēsture

Pirmā pasaules kara rezultātā sabrūkot Austroungārijai, vācu apdzīvotajās provincēs pasludināja Vācijas-Austrijas republiku (Deutsch-Österreich), kas sāka sarunas par apvienošanos ar Vāciju. Karā uzvarējušās Antantes valstis šādu apvienošanos aizliedza, un sāka veidoties neatkarīga Austrijas republika, un 1920. gadā pieņēma Austrijas konstitūciju. Konflikti starp sociāldemkorātiem, kas kontrolēja Vīni un konservatīvajiem spēkiem noveda pie Austrijas pilsoņu kara 1934. gadā, pēc kura sociāldemokrātu partiju aizliedza, un Austrijā izveidojās fašistiska vienpartijas valsts. Nostiprinoties nacistiskās Vācijas varai, 1938. gadā Austriju anšlusa rezultātā pievienoja Vācijai, kā jaunu provinci. Ar Sabiedroto valstu lēmumu 1945. gadā Austrija atguva neatkarību, un izveidojās Otrā republika, kurai pilnīgu suverenitāti deva 1955. gada 15. maijā parakstītais Austrijas valsts līgums.

Valsts galva ir bundesprezidents, ko ievēl vispārējās vēlēšanās uz sešiem gadiem (var pārvēlēt uz vēl vienu termiņu - federālā prezidenta pienākumiem ir ceremoniāls raksturs, lai gan pēc konstitūcijas prezidents var atlaist Ministru kabinetu vai Nacionālo padomi, kā arī izsludināt jaunas vēlēšanas). Bundesprezidents ieceļ amatā valdības galvu — bundeskancleru, kurš izveido federālo ministru kabinetu (prezidents pēc kanclera ieteikumiem ieceļ amatos arī ministrus). Parasti prezidents par valdības veidotāju ieceļ tās partijas pārstāvi, kurai ir vislielākais vietu skaits Nacionālajā padomē (prezidents nevar izveidot ministru kabinetu pēc saviem ieskatiem, viņam ir jārespektē Nacionālās padomes deputātu vairākuma griba). Federālais ministru kabinets ir atbildīgs Nacionālās padomes priekšā, un tam ir jāatkāpjas pēc neuzticības balsojuma Nacionālajā padomē.

Izpildvaru īsteno gan federālās, gan pašvaldību varas pārstāvji. Likumdevēju varas īstenošana ir uzticēta gan valdībai, gan divpalātu parlamentam - federālajai assamblejai (Bundesversammlung), -, ko veido Nacionālā padome (Nationalrat) un Federālā padome (Bundesrat). Federālā asambleja var izsludināt referendumu par prezidenta atstādināšanu, ja prezidenta darbība ir pretrunā ar valsts konstitūciju.

Tiesu vara atrodas Federālās Republikas pārziņā. Spriedumi tiek pasludināti un publicēti Republikas vārdā. Austrijas likumdošana paredz divas jurisdikcijas: tribunāli un tiesas, kuru pārziņā ir publisko tiesību joma, un parastās jurisdikcijas tiesas.

Konstitucionālā tiesa (Verfassungsgerichtshof) aizsargā pilsoņu tiesības un uzrauga likumdošanas atbilstību Austrijas Konstitūcijai. Pilsoņi var griezties Konstitucionālajā tiesā, ja valsts iestādes rīcība tieši aizskar viņu pamattiesības, kas noteiktas Konstitūcijā. Konstitucionālā tiesa izskata arī konfliktus: likumdošanas kompetences ietvaros starp federāciju un federālajām zemēm/provincēm; starp parastās jurisdikcijas tiesām un pārvaldes iestādēm un/vai publiskās jurisdikcijas tiesām; starp pašu konstitucionālo tiesu un administratīvo tiesu.

Administratīvās tiesas (Verwaltungsgerichtshof) veido dažādi administratīvie tribunāli un apelācijas tiesas, kuras izskata pārvaldes iestāžu lēmumus un darbību. Vissvarīgākais Austrijas administratīvais tribunāls ir Neatkarīgais administratīvais tribunāls (Unabhängiger Verwaltungssenat). Vienīgā Austrijas administratīvā tiesa ir t.s. Verwaltungsgerichtshof, kas izskata valsts administrācijas darbību un pieņemtos lēmumus.

Parastās jurisdikcijas tiesas nodarbojas ar visiem tiem jautājumiem, kas nav publiskās jurisdikcijas tiesu kompetencē, proti, ar privāttiesībām, krimināltiesībām, kā arī dažādiem jautājumiem, kas skar konkurences likumu.

Pirmās instances tiesas ir Rajona tiesa (Bezirksgericht) un pirmās instances Reģionālā tiesa, kuras izskata civillietas un krimināllietas. Ja pirmā instances tiesa ir Rajona tiesa, tad nolēmumu pieņem viens tiesnesis. Viens tiesnesis lielākoties pieņem nolēmumu arī civillietu pirmstiesas izskatīšanā Reģionālajās tiesās. Krimināllietas raksturs un iespējamais sods nosaka Reģionālās tiesas locekļu sastāvu, kas var būt tāds pats kā Šēfenu tiesā (Schoeffengericht) ar 2 profesionāliem tiesnešiem un 2 tiesu piesēdētājiem, vai kā Zvērināto tiesa (Schwurgericht) ar 3 profesionāliem tiesnešiem un 8 tiesu piesēdētājiem.

Otrās instances tiesas nodarbojas ar civillietām, kuras sākotnēji nonākušas Rajona tiesas pirmstiesas izskatīšanā, apelācijas gadījumā lietu izskata Reģionālajā tiesā, pēc tam Provinces tiesā (Oberlandesgericht). Provinces tiesas ir otrās instances tiesas krimināllietu izskatīšanas gadījumā.

Pēdējās instances tiesa ir augstākā tiesa (Oberster Gerichtshof), kas izskata civillietas un krimināllietas. Augstākās tiesas 6 senāti izskata krimināllietas, 10 senāti — civillietas, un 2 papildus senāti izskata darba un sociālas lietas. Augstākā tiesa izskata tikai pēdējās instances lietas.

Austrijas platība ir 83 883 km², tā ir aptuveni par trešdaļu lielāka nekā Latvija (64 589 km²). Tā atrodas Centrāleiropā un ziemeļos robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos ar Šveici un Lihtenšteinu. Austrijas teritoriju rietumu-austrumu virzienā šķērso Alpu kalnu sistēma, kas aizņem aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas. Alpi pārsvarā aizņem valsts rietumu un centrālo daļu. Augstākā Austrijas virsotne ir Grosglokners (3798 m v.j.l.), kura atrodas Augstā Tauerna kalnos. Taču ziemeļu dienvidu virzienā Alpus šķērso daudzas ielejas. Tādēļ daudzviet Alpus iespējams šķērsot pat nenonākot augstu kalnos. Savukārt Austrijas ziemeļaustrumu daļu pārsvarā aizņem plašā Donavas ieleja. Šajā teritorijas daļā atrodas arī Austrijas galvaspilsēta Vīne. Tāpat kā Alpu kalni, arī Donava Austrijas teritoriju šķērso rietumu-austrumu virzienā.

Ņemot vērā, ka Austrijas teritorijas lielāko daļu aizņem kalni, šīs valsts klimats ir visai atšķirīgs dažādās konkrētās ģeogrāfiskās vietās. Kalnainie rietumu apvidi vairāk ir pakļauti Atlantijas okeāna, daļēji arī Vidusjūras ietekmei. Šeit mēdz būt vairāk nokrišņu. Savukārt austrumu reģioni, it īpaši Donavas ieleja, ir vairāk kontinentāli.

Pamatraksts: Austrijas administratīvais iedalījums

Austrija iedalās 9 federālajās zemēs (Land jeb Bundesland), zemes savukārt iedalās 79 politiskajos rajonos (Politische Bezirke) un 15 statūtpilsētās.

Lejasaustrija Vīne Augšaustrija Štīrija Karintija Burgenlande Forarlberga Tirole Tirole Zalcburga

Federālā zeme	Admin. centrs	Platība (km²)	Iedzīvotāji (2023)
Augšaustrija	Linca	11 983	1 522 825
Burgenlande	Eizenštate	3 965	301 250
Forarlberga	Brēgenca	2 602	406 395
Karintija	Klāgenfurte	9 537	568 984
Lejasaustrija	Sanktpeltene	19 180	1 718 373
Štīrija	Grāca	16 399	1 265 198
Tirole	Insbruka	12 648	771 304
Vīne	-	415	1 982 097
Zalcburga	Zalcburga	7 155	568 346

Aptuveni 91% Austrijas iedzīvotāju etniski ir vācieši.^[4]

Austrijas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2014. gads)^[5]

Vīne Grāca
	Vieta	Pilsēta	Zeme	Iedzīvotāji	Vieta	Pilsēta	Zeme	Iedzīvotāji	skatīt diskusija labot Linca Zalcburga
	1	Vīne	-	1 765 649	11	Vīnerneištate	Lejasaustrija	42 273
	2	Grāca	Štīrija	269 997	12	Šteire	Augšaustrija	38 120
	3	Linca	Augšaustrija	193 814	13	Feldkirha	Forarlberga	31 428
	4	Zalcburga	Zalcburga	146 631	14	Brēgenca	Forarlberga	28 412
	5	Insbruka	Tirole	124 579	15	Leondinga	Augšaustrija	26 395
	6	Klāgenfurte	Karintija	96 640	16	Klosterneiburga	Lejasaustrija	26 174
	7	Fillaha	Karintija	60 004	17	Bādene pie Vīnes	Lejasaustrija	25 229
	8	Velsa	Augšaustrija	59 339	18	Volfsberga	Karintija	24 993
	9	Sanktpeltene	Lejasaustrija	52 145	19	Leobene	Štīrija	24 466
	10	Dornbirne	Forarlberga	46 883	20	Kremsa	Lejasaustrija	24 085

Austrijā ir labi attīstīta tirgus ekonomika, kā arī augsts dzīves līmenis, kas ir cieši saistīts ar Eiropas Savienību (ES), īpaši, ar Vāciju. Tā kā Austrija ir ES dalībvalsts, tad tā ir piesaistījusi ārvalstu investorus. Investīcijas valstī ieplūst arī tāpēc, ka tā atrodas salīdzinoši tuvu jaunajām ES valstīm austrumos un dienvidos.

Austrijas galvaspilsēta Vīne 18. un 19. gadsimtā bija Eiropas mūzikas galvaspilsēta. Pat līdz mūsdienām daudzās operās, teātros un orķestros, īpaši Vīnes filharmonijā, ir saglabājušās tradīcijas no tiem laikiem. Starptautiski pazīstama ir Vīnes Valsts opera. Tiek veidoti arī kabarē priekšnesumi. Arī kulinārijas jomā ir ļoti daudz senu tradīciju.

2003. gadā Grāca bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Savukārt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ir iekļauti astoņi objekti, kuri atrodas Austrijā.

Vairāki komponisti no klasiskās mūzikas laikmeta ir dzīvojuši un strādājuši Vīnē. Starp slavenākajiem noteikti ir jāmin Zalcburgā dzimušais Volfgangs Amadejs Mocarts un Bonnā dzimušais Ludvigs van Bēthovens. Ievērojami bija arī Jozefs Haidns, Francis Šūberts, Antons Brukners un Johans Štrauss. Slavenākie komponisti 20. gadsimtā bija Gustavs Mālers, Arnolds Šēnbergs, Albans Bergs un Antons Veberns.

Kopā 16 cilvēki no Austrijas ir saņēmuši Nobela prēmiju:

• 2 reizes ir pasniegta Nobela miera prēmija (Bertai fon Zutnerei un Alfredam Friedam);
• 1 reizi Nobela prēmija literatūrā (Elfrīdei Jelinekai);
• 3 reizes Nobela prēmija ķīmijā (Fricam Preglam, Ričardam Zigmondi un Ričardam Kūnam);
• 3 reizes Nobela prēmija fizikā (Ervīnam Šrēdingeram, Viktoram Hesam un Volfgangam Pauli);
• 6 reizes Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā un
• 1 reizi Nobela prēmija ekonomikā.

Austrijas virtuve lielā mērā ir ietekmējusies no Ungārijas, Bohēmijas, Itālijas un Francijas virtuvēm. Katrā federālajā zemē tradicionālā virtuve ir ļoti atšķirīga. Raksturīgākie Austrijas ēdieni ir Vīnes šnicele, cepti vistas gaļas gabali, gulašs un zivju ēdieni, piemēram, karpas un foreles. Pasaules slavu ir ieguvuši arī saldie ēdieni, piemēram, Zāhera torte (Sacher-Torte), ābolu štrūdele (Apfelstrudel) un Kaiserschmarren (biezas pankūkas ar rozīnēm, kuras pasniedz ar pūdercukuru).

Austrijā ir pietiekoši labi dabas apstākļi slēpošanai, īpaši kalnu slēpošanai. Labākie slēpotāji starptautiskajās sacensībās regulāri iegūst augstākā kaluma medaļas. Starp pazīstamākajiem slēpotājiem ir Francs Klammers (Franz Klammer), Hermans Maiers (Hermann Maier), Benjamīns Raihs (Benjamin Raich) un starp slēpotājām - Annemarija Mozere-Prolla (Annemarie Moser-Pröll) un Renāte Gotčla (Renate Götschl). Plaši izplatīti ir arī citi ziemas sporta veidi, kā snovbords un tramplīnlēkšana. Slavenākie tramplīnlēcēji ir Armīns Koglers (Armin Kogler) un Andreass Goldbergers (Andreas Goldberger).

Populārākais komandu sporta veids viennozīmīgi ir futbols. Austrijas augstākās futbola līgas klubi kā "Rapid Wien", "Red Bull Salzburg" un "Sturm Graz" regulāri piedalās Eirokausos. Austrijas futbola izlasei nav ievērojamu starptautisko panākumu, vienīgi tālajā 1934. gada Pasaules čempionātā ieguva ceturto vietu, bet 1954. gada Pasaules čempionātā ieguva trešo vietu. 2008. gadā Austrija kopā ar Šveici organizēja Eiropas čempionātu futbolā. Bez futbola Austrijā ir arī profesionālas hokeja un basketbola līgas. Handbolā austriešu profesionālā sieviešu komanda "Hypo Niederösterreich" vairākus gadus pēc kārtas ir bijusi viena no labākajām Eiropā.

• Vietas Austrijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
• Cventendorfas atomelektrostacija

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• (angliski) Austria The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition
• (angliski) Austria Arhivēts 2018. gada 24. decembrī, Wayback Machine vietnē. CIA - The World Factbook
• Austria ceļojumu padomi no Wikivoyage (angliski)
• (krieviski) Краткая история государства Габсбургов от древних времен до 1918 года (Austrijas vēstures īss izklāsts)

s d l Eiropas valstis un atkarīgās teritorijas Valstis Albānija Andora Apvienotā Karaliste Armēnija† Austrija Azerbaidžāna† Baltkrievija Beļģija Bosnija un Hercegovina Bulgārija Čehija Dānija Francija Grieķija Gruzija† Horvātija Igaunija Īrija Islande Itālija Kazahstāna† Kipra† Kosova Krievija† Latvija Lietuva Lihtenšteina Luksemburga Malta Melnkalne Moldova Monako Nīderlande Norvēģija Polija Portugāle Rumānija Sanmarīno Serbija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Šveice Turcija† Ukraina Ungārija Vācija Vatikāns Ziemeļmaķedonija Zviedrija Teritorijas Džērsija Fēru Salas Gērnsija Gibraltārs Menas Sala Olande Svalbāra Pašpasludinātās valstis Abhāzija (1992)† Arcaha (1991—2023)† Dienvidosetija (1991)† DTR (2014–2022) LTR (2014–2022) Ičkērija (1991–2009) Piedņestra (1990) Ziemeļkipra (1983)† † Eirāzijas valstis, kas ģeopolitiski tiek pieskaitītas Eiropai

s d l Eiropas Savienība (ES) Austrija Beļģija Bulgārija Čehija Dānija Francija Grieķija Horvātija Igaunija Īrija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Malta Nīderlande Polija Portugāle Rumānija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Ungārija Vācija Zviedrija

s d l Austrijas federālās zemes Augšaustrija Burgenlande Forarlberga Karintija Lejasaustrija Štīrija Tirole Vīne Zalcburga

Autoritatīvā vadība WorldCat VIAF: 148842731 LCCN: n79040121 ISNI: 0000 0001 2265 1953 GND: 4043271-3 SUDOC: 026359863 BNF: cb152383744 (data) BIBSYS: 90162306 HDS: 046995 LIR: 58 NLA: 35011052 NDL: 00568970 NKC: ge130612 BNE: XX450936 CiNii: DA00906755