Bangkok

Bangkok
	Şahr
Bangkok
	tajlandī: กรุงเทพมหานคร
Parcam	Nişon
	13°45′ s. ş. 100°31′ v. d.HGJaO
Kişvar	Tailand
Rohbar	Chadchart Sittipunt[d]
Ta'rix va çuƣrofijo
Ta'sis	21 aprel 1782
Masohat	1 568,737 km²;
Balandiji markaz	2 m
Mintaqai zamonī	UTC+07:00[d]
Aholī
Aholī	▼5 676 648 tan (31 dekabr 2018);
Şinosahoi adadī
Peşşumorai telefon	+66 Şablon:Bez nacala
Nişonai pocta	10###
	bangkok.go.th; Şablon:Ref-th(angl.)
Nişon dodan/Pinhon kardani xarita
	Bangkok
	Parvandaho dar Vikianbor

Bangkók, Krungtép (tajlandī: กรุงเทพฯ, Krungtxep^[2], jo กรุงเทพมหานคร, Krung Txep Maxa Nakxon^[3]) — pojtaxti Şohigariji Tailand (az 1782), markazi sanoatī va bandari asosiji mamlakat.

Dar rezişgohi darjoi Menom-Cao-Praja, 30 km durtar az sohili xaliçi Siami Bahri Çanubi Xitoj, çojgir ast. Aholiaş 9,1 mln nafar (bo sokinoni atrofaş; 2010).

Iqtisod

Bangkok jake az şahrhoi az çihati iqtisodī peşraftai Osijoi Çanubu Şarqī buda, markazi savdoju naqlijoti bajnalxalqist. Masoh. 1,5 hazor km. Jake az şahrhoi sersajjohi çahon buda, daromadi asosiaş az hisobi sajjohī ba dast meojad. Markazi r. o. dorad. Aeroporti navi bajnalmilaliji Bangkok-Suvarnabxum (28 sent. 2006) jake az buzurgtarin aeroporthoi dunjo ba hisob meravad. Dar Bangkok va girdu atrofi on korxonahoi taxtaburī, ta'miri kiştī, z-di şolikūbī, korkardi naft, z-di sement, f-kahoi istehsoli rezin, koƣaz, pojafzor, şişa, masnuoti kulolī fa'olijat doşta, sanoati kimijo taraqqī kardaast. Hunarmandī niz rivoç joftaast. Az cūb, filizzot va sanghoi qimatbaho har guna masnuoti armuƣonī tajjor mekunand. Jake az sohahoi taraqqikardai Bangkok vaslkunī (çam'kunī) va istehsoli qismhoi kompjuter, televizor, transformator va radioprijomnik meboşad.

Iqlim

Iqlimi Bangkok subekvatorī, tamomi sol garm ast. Zimiston kamboriş, ammo mohi sent. serboriştarin (350 mm) mavsim ast. Nahrhoi serşumor şahrro bo darjoi Cao-Praja mepajvandand, az in rū, Bangkokro Venetsijai Şarqī nom mebarand. Qasru ma'badhoi zijod dorad (sadahoi 18-19). Dar Bangkok donişgoh (1917), instituthoi tibbī, politexnikī, kişovarzī, kitobxonai millī, muzeji millī va teatrho mavçudand. Hamcun şahr az sadai 16 vuçud dorad.

Ezoh

↑ http://stat.dopa.go.th/stat/statnew/statTDD/views/showDistrictData.php?statType=1&year=61&rcode=10 — Department of Provincial Administration.
↑ Instruktsija po peredace na kartax geograficeskix nazvanij Tailanda. — M., 1966. — S. 20.
↑ Polnыj variant nazvanija: Krung Txep Maxanakxon Amon Rattanakosin Maxintarajuttxaja Maxadilok Pxop Nopparat Ratcatxani Burirom Udomratcanivet Maxasatan Amon Piman Avatan Satit Sakkatxattijja Vitsanukam Prasit (tajlandī: กรุงเทพมหานคร อมรรัตนโกสินทร์ มหินทรายุธยา มหาดิลกภพ นพรัตนราชธานีบูรีรมย์ อุดมราชนิเวศน์มหาสถาน อมรพิมานอวตารสถิต สักกะทัตติยวิษณุกรรมประสิทธิ์), perevod: gorod angelov, velikij gorod, gorod — vecnoe sokroviщe, nepristupnыj gorod boga Indrы, velicestvennaja stolitsa mira, odarennaja devjatьju dragotsennыmi kamnjami, scastlivыj gorod, polnыj izobilija grandioznыj korolevskij dvorets, napominajuщij boƶestvennuju obitelь, gde tsarstvuet perevoploщennыj bog, gorod, podarennыj Indroj i postroennыj Vişnukarnom

Sarcaşma

Bangkok // Asos — Boz. — D. : SIEMT, 2013. — (Ensiklopedijai Milliji Toçik : [taxm. 25 ç.] / sarmuharrir N. Amirşohī ; 2011—2023, ç. 2). — ISBN 978-99947-33-52-4.

[_9575661122503c40-1] ttp://stat.dopa.go.th/stat/statnew/statTDD/views/showDistrictData.php?statType=1&year=61&rcode=10 — Department of Provincial Administration.

[2] Instruktsija po peredace na kartax geograficeskix nazvanij Tailanda. — M., 1966. — S. 20.

[3] Polnыj variant nazvanija: Krung Txep Maxanakxon Amon Rattanakosin Maxintarajuttxaja Maxadilok Pxop Nopparat Ratcatxani Burirom Udomratcanivet Maxasatan Amon Piman Avatan Satit Sakkatxattijja Vitsanukam Prasit (tajlandī: กรุงเทพมหานคร อมรรัตนโกสินทร์ มหินทรายุธยา มหาดิลกภพ นพรัตนราชธานีบูรีรมย์ อุดมราชนิเวศน์มหาสถาน อมรพิมานอวตารสถิต สักกะทัตติยวิษณุกรรมประสิทธิ์), perevod: gorod angelov, velikij gorod, gorod — vecnoe sokroviщe, nepristupnыj gorod boga Indrы, velicestvennaja stolitsa mira, odarennaja devjatьju dragotsennыmi kamnjami, scastlivыj gorod, polnыj izobilija grandioznыj korolevskij dvorets, napominajuщij boƶestvennuju obitelь, gde tsarstvuet perevoploщennыj bog, gorod, podarennыj Indroj i postroennыj Vişnukarnom

[1]