Pāriet uz saturu

Baroks

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Baroka stils)
Karavadžo glezna "Svētā Pētera krustā sišana" (1601)

Baroks bija mākslas stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600. gadu un dominēja līdz 18.gs. Baroka mākslai raksturīgas krāšņas krāsas, liektas līnijas un formas, gleznainums, dažādi gaismas efekti, spēcīgs spožas gaismas un ēnas kontrasts, dramatisms. Baroks izpaudās ne tikai tēlotājmākslā, bet arī arhitektūrā, literatūrā un mūzikā.

Baroks radās Itālijā (Romā) pēc renesanses stila 16. gs. otrajā pusē, un apgaismības laikmetā (17.–18.gs.) tas izplatījās arī daudzās citās Eiropas zemēs.

Baroka nosaukums, iespējams, radies no sena portugāļu valodas vārda barocco, kas apzīmē neregulāras formas pērles vai arī no vārda "parūka" (itāļu parrucca, franču perruque).[1]

Pazīstamākie baroka mākslinieki bija Karavadžo, Velaskess, Surbarans, Anibale Karači, Žoržs de Latūrs, Nikolā Pusēns, Rembrants, Risdāls, Pīters Pauls Rubenss u.c.; skulptori - Džovanni Lorenco Bernīni, Frančesko Boromini, Klods Pero. Ievērojamākie komponisti bija Johans Sebastiāns Bahs, Georgs Frīdrihs Hendelis, Antonio Vivaldi.

Baroka arhitektūra Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sv. Pētera un Doma baznīcas torņi Vecrīgā (1688–1690, 1774).
Rīgas Reformātu baznīca (1727–1733).
Aglonas Marijas debesbraukšanas bazilika (1768–1780).

Līdz mūsdienām Latvijā ir saglabājušās daudzas baroka celtnes. Rīgas kultūras mantojumā baroks ir pārstāvēts ar Doma un Pētera baznīcu torņiem un vairāku ēku portāliem. Baroka arhitektūras virsotne Latvijā ir "Latvijas Versaļa" – Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona Rundāles pils, ko uzcēla no 1735. līdz 1738. gadam pēc arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelli projekta. Latvijas baroka izskaņā jaušams ne tikai aizvien piesātinātāks rokoko stilam raksturīgais dekoratīvisms, bet, gluži pretēji, pievēršanās klasicisma formu tektoniskai skaidrībai. Itālijas baroks visspilgtākās pēdas atstājis Latgales 18. gadsimta baznīcu arhitektūrā. Lielākajai daļai no tām ir divi torņi rietumu fasādē, bet katrai ir savas nianses gan kopējā arhitektoniskajā kompozīcijā, gan atsevišķu apdares detaļu izveidojumā.[2]

  1. Šo hipotēzi izteica Pazaureks 1925. gadā
  2. «Jānis Krastiņš. Arhitektūras stili Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. septembrī. Skatīts: 2017. gada 20. jūlijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]