Heptarhija

Izdrukāmajā versijā vairs nav atbalstīta, un tajā var būt attēlošanas kļūdas. Lūdzu, atjauniniet jūsu grāmatzīmes un izmantojiet jūsu pārlūkprogrammas drukāšanas funkciju.

Heptarchija (grieķu: ἑπταρχία no ἑπτά — "septiņi"; ἀρχή — "vara") bija septiņas anglosakšu ķēniņvalstis mūsdienu Anglijas dienvidu un austrumu daļā, kas pastāvēja no 6. līdz 8. gadsimtam, kad Eseksa, Saseksa, Kenta kļuva par vasaļvalstīm, un dominēja četras valstis — Mersija, Veseksa, Nortumbrija un Austrumanglija.

9. gadsimtā rietumsakšu ķēniņam Alfrēdam izdevās uzvarēt dāņu vikingus un izveidot vienotu Anglijas Karalisti. 927. gadā Anglijas karalis Etelstans iekaroja vikingu pārvaldīto Jorku un kļuva par pirmo anglosakšu karali, kas valdīja visā Anglijā.

Pirmo reizi Heptarhijas termins lietots 12. gadsimta darbā Historia Anglorum, bet plašāk tas ieviesās tikai 16. gadsimtā.