Apustuļu darbi

Jaunās Derības grāmatas
Evaņģēliji
Matejs Marks Lūka Jānis
Darbi
Apustuļu darbi
Vēstules
Pāvila vēstule romiešiem Pāvila 1. vēstule korintiešiem Pāvila 2. vēstule korintiešiem Pāvila vēstule galatiešiem Pāvila vēstule efeziešiem Pāvila vēstule filipiešiem Pāvila vēstule kolosiešiem Pāvila 1. vēstule tesaloniķiešiem Pāvila 2. vēstule tesaloniķiešiem Pāvila 1. vēstule Timotejam Pāvila 2. vēstule Timotejam Pāvila vēstule Titam Pāvila vēstule Filemonam Vēstule ebrejiem Jēkaba vēstule Pētera 1. vēstule Pētera 2. vēstule Jāņa 1. vēstule Jāņa 2. vēstule Jāņa 3. vēstule Jūdas vēstule
Atklāsmes grāmata
Jāņa atklāsmes grāmata
s d l

Apustuļu darbi ir Jaunās Derības piektā grāmata, kurā aprakstīts laika posms, kas seko pēc evaņģēlijiem, no Jēzus Kristus augšāmcelšanās līdz Pāvila ceļojumam uz Romu. Apustuļu darbi kopā ar Jaunās Derības vēstulēm nodrošina lielāko daļu no faktiem, kas zināmi par evaņģēlija izplatību 1. gadsimtā.^[1] Par Apustuļu darbu autoru parasti uzskata eveņģēlistu Lūku.

Nosaukumu Apustuļu darbi (grieķu: Πράξεις ἀποστόλων- Praxeis Apostolon) pirmais ieviesa Lionas bīskaps Irinejs 2. gadsimta beigās.

Par Apustuļu darbu autoru tiek uzskatīts evaņģēlists Lūka, kurš bijis ārsts un Pāvila pavadonis ceļojumos. Viņš ir pieminēts Pāvila vēstulē Filemonam (24), Pāvila vēstulē kolosiešiem (4:14) un Pāvila 2. vēstulē Timotejam (4:11). Sākot no Apustuļu darbu 16. nodaļas parādās teksti, kas rakstīti pirmajā personā - "mēs", rakstot par Pāvila ceļojumiem, tādējādi varam domāt, ka autors ir bijis Pāvila pavadonis.

Pastāv vairākas versijas par Apustuļu darbu sarakstīšanas laiku. Visizplatītākā ir versija, ka tie sarakstīti 1. gadsimta 60. gados.

Apustuļu darbi ir turpinājums Lūkas evaņģēlijam, abi šie darbi arī tiek piedēvēti vienam autoram. Apustuļu darbos ir aprakstīta Kristīgās baznīcas izveidošanās un attīstība tās pirmsākumos, apmēram no 30. līdz 60. gadam m.ē. Aprakstītie notikumi sākās Jeruzalemē (1.—5. nodaļa), turpinās Jūdejā un Samarijā (6.—9. nodaļa), tad Pāvils caur Sīriju un Mazāziju dodas uz Eiropu un visbeidzot nonāk Romā (9.—28. nodaļa). Galvenās aprakstītās personas ir apustuļi Pēteris (1.—12. nodaļa) un Pāvils (13.—28. nodaļa).

• Jēzus Kristus debesbraukšana (1:9)
• Matija ievēlēšana par apustuli Jūdas vietā (1:12-26)
• Svētā Gara nolaišanās pār apustuļiem Vasarsvētkos (2)
• Pirmās kristiešu kopienas izveidošanās (2:37-47)
• Pētera runa Templī (3:12-26)
• Pēteris un Jānis tiek apcietināti, stājas sinedrija priekšā un tiek attaisnoti (4:1-22)
• Ananijas un Sapfiras meli un nāve (5:1-11)
• Apustuļi tiek apcietināti, stājas sinedrija priekšā un tiek attaisnoti (5:17-42)
• Stefans tiek tiesāts sinedrijā un sodīts ar nāvi (6:8-7:60)
• Sauls (Pāvils) vajā Jeruzalemes draudzi (8:1-3)
• Filips sludina Samarijā (8:5-13)
• Saula (Pāvila) pievēršanās kristietībai (9:1-31, 22:1-22, 26:9-24)
• Pētera izkļūšana no cietuma (12:3-19)
• Pāvila un Barnabas pirmais ceļojums (13-14)
• Jeruzalemes koncils (15:1-35)
• Pāvila otrais un trešais ceļojums (16-20)
• Pāvila apcietināšana un tiesāšana (21-26)
• Pāvils kā apcietinātais dodas uz Romu (27-28)

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apustuļu darbi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)