Tumšo viduslaiku jeb tumšā laikmeta apzīmējumu ieviesa Frančesko Petrarka XIV gadsimtā, salīdzinot "tumšos" kristietības uzplaukuma gadsimtus Eiropā ar pirms tiem bijušajiem, viņaprāt, "gaišajiem" antīkajiem laikiem. Sākotnēji termins apzīmēja rakstīto avotu deficītu par šo periodu.[1] Vēlāk Rietumeiropas apgaismotāji 18. gadsimtā, lai apzīmētu laiku pirms apgaismības laikmeta, kurš pēc viņu domām bijis "tumšs", jo kultūra atradās Baznīcas pārraudzībā, savukārt sabiedrību pārvaldīja aristokrātija. 19. gadsimtā šo apzīmējumu pārņēma vēstures literatūra, apzīmējot laikmetu, kas Eiropā iestājās pēc Rietumromas impērijas krišanas.[2] Plaši šo apzīmējumu lietoja 18. gadsimta angļu vēsturnieks Edvards Gibons savā darbā "Romas Impērijas pagrimums un krišana". Šodienas historiogrāfija šādu terminu noraida tā politnekorektuma dēļ.[3]

  1. Mommsen, Theodore E. (1942). "Petrarch's Conception of the 'Dark Ages'". Speculum (Cambridge MA: Medieval Academy of America) 17 (2): 226–242. doi:10.2307/2856364. JSTOR 2856364.
  2. Vebstera vādnīca: Definition of dark age
  3. Raico, Ralph. "The European Miracle". "The stereotype of the Middle Ages as 'the Dark Ages' fostered by Renaissance humanists and Enlightenment philosophes has, of course, long since been abandoned by scholars."