Stumbrs

Morfoloģijā stumbrs ir daļa no vasas pārveidnes, auga virszemes daļas. Tās attīstās no sēklas dīgļpumpura. Pie stumbra ir piestiprinātas lapas. Uz stumbra lapu žāklēs ("padusēs") ir sānpumpuri, no kuriem attīstās zari. Tie aug lēnāk nekā galotnes pumpuri. Stumbra vidū parasti ir serde, retāk, piemēram, lupstājam, latvānim un labības augiem tas ir tukšs. Stumbrs, tāpat kā sakne, garumā aug tikai ar galotni, kurā atrodas galotnes pumpurs. Izņēmums ir stiebraugi (rudzi, kvieši u.c). Stumbra garums, resnums un forma ir ļoti dažāda. Augstums, piemēram, priežu garums, ir atkarīgs no augšanas apstākļiem, galvenokārt no apgaismojuma un no tā, cik labi jūtas sakņu sistēma. Purva priedītes nekad nav lielas, jo to saknēm trūkst gaisa un tās mirkst aukstā ūdenī. Daudzgadīgiem augiem, kuriem virszemes daļas ziemošanai neatmirst, pumpurus uz stumbra pa ziemu aizsargā cietā pumpurvīziņa. Lapām plaukstot, tā nokrīt. No vasas pumpuriem veidojas vasa.

Par mezglu sauc stumbra vietu, pie kuras piestiprinās lapas, bet stumbra daļu starp diviem mezgliem sauc par posmu. Mezglus un posmus izmanto stumbra morfoloģiskai noteikšanai.

Stumbrus iedala pēc uzbūves koksnainos un lakstainos. Ciets (koksnains) un stāvs stumbrs ir kokaugiem un krūmiem. Mīksts un mazāk izturīgs (lakstains) stumbrs ir lakstaugiem. Kokaugu stumbrs aug daudzus gadus un ir pārkoksnējies. Tā šķērsgriezumā var saskatīt vāji attīstītu serdi, ap kuru atrodas koksne, kas aizņem stumbra lielāko daļu, un miza, kas aptver stumbru no ārpuses. Koksnains stumbrs sastāv no gadskārtām, kur katrs gredzens veidojas vienā veģetācijas posmā.^[1]

Pēc augšanas veida stumbrus iedala: stāvos, vijīgos un ložņājošos. Stāvi stumbri aug augšup un paši spēj noturēties vertikālā stāvoklī. Vijīgie vai kāpelējošie stumbri ir tievi un meklē atbalstu — kādu priekšmetu vai citu augu. Šāds stumbrs ir, piemēram, zirņiem, kāršu pupiņām, nezālei tīruma tītenim. Šie augi pie balsta pieķeras vai apvijas ap to, lai pakāptos uz augšu un sasniegtu gaismu. Ložņājošiem stumbriem daļa stumbra aug horizontāli un mezglu vietās iesakņojas. Šāds stumbrs ir, piemēram, meža zemenēm.

Stumbros ir sakārtoti vadaudi, pa kuriem no saknēm augšup tiek transportēts ūdens ar tajā izšķīdušajām minerālvielām, bet no lapām - ūdenī izšķīdušās organiskās vielas. Stumbrs ir cilindra formā un tas saistās ar šīm stumbra funkcijām. Dažkārt šūnas, pa kurām tiek transportētas vielas, ir nedzīvas. Nedzīvas šūnas labāk veic šķīdumu transportu. Piemēram, koki katru gadu pieaug resnumā, jo to stumbros uzkrājas jaunas koksnes vadaudu kārtas.^[2]

Uz vertikāli augošajiem stumbriem lapas ir sakārtotas tā, lai tas pēc iespējas efektīvāk uztvertu saules gaismu, tādēļ stumbram piemīt tieksme augt gaismas virzienā. Stumbrs var pildīt vairošanās funkciju, citi veikt fotosintēzi, vēl citi — uzkrāt barības vielas.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stumbrs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)