Roberts Šūmanis

Šis raksts ir par komponistu. Par politiķi skatīt rakstu Robērs Šūmans.

Roberts Aleksandrs Šūmanis (vācu: Robert Alexander Schumann; dzimis 1810. gada 8. jūnijā, miris 1856. gada 29. jūlijā) bija vācu komponists un ietekmīgs mūzikas kritiķis. Viņš ir bijis viens no romantisma komponistiem. Līdz pat 1840. gadam gandrīz visi viņa darbi bija klavierēm līdz sāka pievērsties dziesmu cikliem. Viņa slavenākie darbi ir "Bērnu ainas", "Karnevāls", "Dzejnieka mīla", "Dziesmu loks", "Mirtes" un "Sievietes mīla un dzīve".

Roberts Šūmanis Robert Schumann Personīgā informācija Dzimis 1810. gada 8. jūnijā Cvikava, Saksijas Karaliste (Saksija,  Vācija) Miris 1856. gada 29. jūlijā (46 gadi) Endeniha, Prūsijas Karaliste (Bonna, Ziemeļreina-Vestfālene,  Vācija) Paraksts

Profesionālā informācija Stils romantisms Žanrs klaviermūzika

Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Mūziku sāka mācīties no 6 gadu vecuma, spēlēja klavieres. Kad viņš bija arī izmācījies ģimnāzijā, ģimene viņu spieda mācīties tiesībzinātnes Leipcigā, kur arī uzsākas studijas. Tomēr Šūmanis nespēja pievērsties tiesībzinātnēm, viņa prāts bija aizņemts ar komponēšanu un klavieru spēlēšanu. Vēlāk Šūmanis pameta tiesībzinātņu studijas, lai kļūtu par virtuozu pianistu. Viņa pasniedzējs bija pārliecināts, ka Šūmanis kļūs par vienu no labākajiem pianistiem Eiropā, bet rokas traumas dēļ šis sapnis izjuka.

Kad Šūmanim bija 24 gadi, viņš saderinājās ar savu pirmo līgavu Ernestīni fon Frikenu, bet patiesībā vēl ilgi pirms šīs saderināšanās beigām (kas bija tikai divus gadus vēlāk), viņš bija iemīlējies sava klavierskolotāja 16 gadīgajā meitā Klārā Vīkā. Ilgu laiku Klāras tēvs neatļāva meitai precēties ar Šūmani, līdz 1840. gadā, kad Šūmanim bija 30 gadu, tiesas priekšā viņam izdevās saderināties ar Klāru.

Pēc kāzām nākamos gadus Šūmanim sākās visražīgākais kompozīciju periods, sarakstot daudz skaņdarbu klavierēm. Klāra arī motivēja komponistu pievērsties kam plašākam, tāpēc tapa arī mūzika orķestrim.

Vēlāk Šūmanis sāka strādāt jaunatvērtajā Leipcigas mūzikas konservatorijā, bet šis darbs viņam nepatika. Tajā pašā gadā viņš kopā ar savu sievu, kura arī bija izcila pianiste, brauca viņas koncerttūrē pa Krieviju, kad komponistam parādījās depresija, jo parādījās sajūta, ka viņš nav sasniedzis dzīvē to, ko gribēja. Atgriežoties Leipcigā no koncerttūres, viņš sāka strādāt avīzes izdevniecībā, bet ilgi tur nenostrādāja, jo pēc dažiem mēnešiem komponistu piemeklēja nervu sabrukums.

Komponista nervi nekad nav bijuši stipri. Vairākas reizes viņš centās veikt pašnāvību, kā arī savos 20-30 gados sirga ar depresiju. Pēdējos četrus dzīves gadus viņa nervu sistēma bija sabojājusies tā, ka komponistam sāka rādīties dzirdes halucinācijas, kuru dēļ viņš tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā. Arī šeit viņš centās veikt pašnāvību, bet neveiksmīgi. Psihiatriskajā slimnīcā viņš nodzīvoja 2,5 gadus, regulāri satiekoties arī ar Klāru un saviem draugiem. Tur viņš arī nomira.

Komponista mūzika bieži izgāja no emocionālajiem, strukturālajiem un filozofiskajiem mūzikas rāmjiem. Lielākoties komponista mūzika bija programmātiska (ar sižetu, stāsta stāstu). Pazīstams Šūmanis bija ar miniatūrām. Lielākais devums viņam ir tieši klaviermūzikā un dziesmās.

Klaviercikls “Bērnu ainas” un “Karnevāls”; Dziesmu cikls “Dzejnieka mīla”; 4 simfonijas (un 1 nepabeigta), klavierkoncerts, u.c.