Maija Sandu

1994. gadā Maija Sandu absolvēja Moldovas Ekonomiskās izglītības akadēmijas Pārvaldības fakultāti. 1994. gada 1. jūlijā Maija Sandu kļuva par Moldovas Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību departamenta Sadarbības ar Eiropas Savienību un Melnās jūras baseina valstīm nodaļas galveno speciālistu. No 1995. līdz 1998. gadam viņa studēja Valsts pārvaldes akadēmijā, iegūstot maģistra grādu starptautiskajās attiecībās. 1996. gada jūnijā Sandu sāka strādāt par konsultantu Sadarbības ar starptautiskajām ekonomiskajām organizācijām galvenajā pārvaldē. 1997. gadā viņu iecēla par šīs pārvaldes vadītāja vietnieka pienākumu izpildītāju. 1997. gadā Maija Sandu sāka strādāt Pasaules bankas pārstāvniecībā Kišiņevā par konsultanti, bet 1999. gadā viņa kļuva par ekonomisti. 2005. gadā Sandu kļuva par Moldovas Ekonomikas ministrijas Makroekonomiskās politikas attīstības programmu galvenās pārvaldes direktori. No 2007. gada marta līdz septembrim viņa bija ANO programmas Moldovas attīstībai programmu koordinatore. Pēc tam viņa bija centrālās publiskās pārvaldības reformas konsultante. 2010. gadā Maija Sandu ASV absolvēja Kenedija Pārvaldīšanas skolu, iegūstot maģistra grādu publiskajā administrācijā. Pēc tam līdz 2012. gadam viņa bija Pasaules bankas izpilddirektora padomniece.

2012. gada 24. jūlijā Maija Sandu kļuva par Moldovas izglītības ministri. Viņa sāka ieviest izglītības reformas. Mainījās nacionālo eksāmenu norises kārtība. Tika pastiprināta eksāmena kārtošanas procesa kontroles sistēma, daudzos bakalaura grāda eksāmena kārtošanas centros tika uzstādīti metāla detektori, visas auditorijas tika aprīkotas ar videonovērošanas kamerām. Ja tika pamanīta norakstīšana, eksaminācijas darbi tika anulēti, un tika atņemtas tiesības kārtot eksāmenus papildu sesijā.

2014. gada beigās vispārējai apspriešanai nodeva jaunu izglītības kodeksu. Saskaņā ar šo projektu izglītība būtu obligāta līdz 18 gadu vecumam, bet skolu direktori varēja palikt amatā tikai divus termiņus pēc kārtas, angļu valodas apgūšana kļuva obligāta, bet krievu valodu varēja mācīties pēc izvēles. Papildus tam piedāvāja jauna Eiropas burtu tipa vērtēšanas sistēmu augstskolās. Izglītības kodeksa projekts paredzēja jaunu institūciju izveidošanu atestācijai un izglītības kvalitātes nodrošināšanai dažādos posmos, proti, Nacionālo skolas inspekciju un Nacionālo profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūru, augstākās izglītības sistēmā — Stratēģiskās un institucionālās attīstības padomi, bet vidējās izglītības līmenī — Mācību iestādes administratīvo padomi.

Pēc Kirila Gabriča valdības atkāpšanās Moldovas Liberāli demokrātiskā partija izvirzīja Maiju Sandu par premjerministri. Viņas kandidatūru neatbalstīja citas partijas, kas veidoja valdošo "Aliansi par Eiropas integrāciju 3". 2015. gada 30. jūlijā apstiprināja jaunu valdību, kurā Maija Sandu nebija iekļauta. 2015. gada nogalē Maija Sandu paziņoja par savas proeiropeiskas politiskās kustības "Izdari /soli/ ar Maiju Sandu" izveidi. Vēlāk šī kustība pārtapa par partiju "Darbība un solidaritāte". 2016. gada 16. maija dibināšanas kongresā Maiju Sandu vienbalsīgi ievēlēja par tās priekšsēdētāju.

2016. gada rudenī partija Maiju Sandu izvirzīja par Moldovas prezidenta kandidāti 30. oktobra vēlēšanām. 15. oktobrī tika oficiāli paziņots, ka Maija Sandu ir kandidāte no labēji centriskajiem opozīcijas spēkiem (partija "Darbība un solidaritāte", platforma "Cieņa un patiesība", Liberāli demokrātiskā partija). 2016. gada 30. oktobrī prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā ar 38,71% balsu Sandu ieņēma otro vietu. Prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 2016. gada 13. novembrī ar 47,89% balsu rezultātu Maija Sandu, ieņemdama otro vietu, piekāpās sociālistam Igoram Dodonam.

Pēc parlamenta vēlēšanām 2019. gada februārī ilgu laiku neizdevās izveidot jaunu valdību. 7. jūnijā Konstitucionālā tiesa nolēma, ka būs jārīko jaunas parlamenta vēlēšanas, ja trīs mēnešu laikā netiks izveidota jauna valdība. 8. jūnijā par premjerministri ievēlēja Maiju Sandu. Tas notika dienu pēc 90 dienu termiņa laika, bet dienu pirms trīs mēnešu perioda. Tā kā prezidents Igors Dodons neatlaida parlamentu, Konstitucionālā tiesa 9. jūnijā Dodonu atbrīvoja no amata, par prezidenta pienākumu pildītāju ieceļot līdzšinējo premjerministru Pavelu Filipu. Filips parakstīja rīkojumu par parlamenta atlaišanu un paziņoja, ka pirmstermiņa vēlēšanas notiks 6. septembrī. Neatzīstot Konstitucionālās tiesas lēmumu par savu pilnvaru atcelšanu, Dodons atcēla Filipa rīkojumu par parlamenta atlaišanu. 14. jūnijā pēc Nacionālās politiskās padomes sēdes Demokrātiskā partija paziņoja, ka, lai izvairītos no politiskās krīzes, ir pieņēmusi lēmumu atdot varu. Vēlāk Pavela Filipa valdība atkāpās no amata un nodeva varu Maijas Sandu valdībai. 2019. gada 15. jūnijā Konstitucionālā tiesa anulēja savus no 7. līdz 9. jūnijam pieņemtos lēmumus. 2019. gada 12. novembrī Moldovas parlaments izteica neuzticību Sandu valdībai. Par šo lēmumu nobalsoja 52 deputāti no 101. Iemesls bija Ministru kabineta iniciatīva par likumdošanu, kas nosaka Moldovas ģenerālprokurora ievēlēšanas procedūru. 14. novembrī par jauno premjerministru ievēlēja Jonu Kiku.

Maija Sandu uzvarēja 2020. gada prezidenta vēlēšanās, vēlēšanu pirmajā kārtā 1. novembrī iegūstot 36,16% balsu, bet otrajā kārtā 15. novembrī uzvarot ar 57,7% balsu un pārspējot Igoru Dodonu ar 42,2%.

2024. gada prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā par Maiju Sandu 21. oktobrī nobalsoja 42,45% vēlētāju, bet vēlēšanu otrajā kārtā 3. novembrī viņa atkārtoti uzvarēja ar 55% balsu. Par Sociālistu partijas atbalstīto Aleksandru Stojanoglo nobalsoja 45% vēlētāju.^[1]

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maija Sandu.
• Неизвестное о Майе Санду esp.md, 2016-10-15