Lāsteka

Lāstekas veidojas zemā temperatūrā, parasti dažiem grādiem zem nulles pēc Celsija skalas un tikai tad, ja ir arī šķidra ūdens piekļuve lāstekai. Ūdens var, piemēram, notecēt no kādas ēkas jumta, uz kura kūst sniegs. Šķidrais ūdens gravitācijas ietekmē notek pa jumtu lejup un, pateicoties apkārtējam aukstajam gaisam, sasalst. Tā kā tas turpinās diezgan ilgi, lāstekas izmērs un masa nepārtraukti palielinās gan garumā, gan resnumā. Ja ūdens piekļuve lāstekai beidzas, tā vairs neaug ne garumā ne resnumā, bet ja temperatūra ir virs nulles, tā kūst, tāpēc samazinās tās masa un izmēri. Tad, kad lāstekas smaguma spēks būs lielāks nekā ledus izturība vai jumta konstrukcijas izturība, tad lāsteka nokritīs zemē.

Lāsteku veidošanās uz māju jumtiem, vadiem, un kokiem ir nopietna problēma pilsētas saimniecībai un enerģētikai. No jumtiem krītošās lāstekas bieži vien rada traumas garāmgājējiem, dažreiz pat nonāvējot tos. Lāsteku smaguma dēļ var tikt bojātas un lauztas jumtu konstrukcijas, plīst vadi. Viena no galvenajām un vienkāršākajām metodēm cīņai ar lāstekām, ir to nosišana no māju jumtiem, ko veic sētnieki vai citi komunālie darbinieki. Lāsteku veidošanos pie ēku jumtu malu pārkarēm var novērst, jumtus nosiltinot, t.i. izmantojot termoizolācijas materiālus, kas kavē siltuma zudumus un, attiecīgi, sniega kušanu uz jumta. Modernāks veids cīņai ar lāstekām ir ultraskaņas izmantošana.

Galvenais apdraudējums cilvēkam no lāstekām ir to nokrišana no māju jumtiem. Īpaši bīstami ir, ja lāsteka nokrīt cilvēkam tieši uz galvas. Parasti tādi gadījumi beidzas ar lielām traumām, smadzeņu satricinājumiem, un, ja lāsteka bijusi ļoti liela — arī ar nāves gadījumiem. Jo lielāka ir lāstekas masa un augstāka ir māja, jo lielākas briesmas draud cilvēkam, uz kura šāda lāsteka varētu uzkrist.

• Atkala
• Ledus
• Stalaktīts
• Stalagmīts