Kristīgi demokrātiskā savienība
Kristīgi demokrātiskā savienība (saīsināti: KDS) ir 1991. gadā izveidota konservatīva Latvijas politiskā partija, kas atbalsta kristīgās demokrātijas idejas, modelējot sevi uz Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības pamata.[2] Partijas valdes priekšsēdētāja ir Rīgas 13. vidusskolas direktores pienākumu izpildītāja Ieva Margarita Ozola.[3]
Kristīgi demokrātiskā savienība | |
---|---|
Valdes priekšsēdētāja | Ieva Margarita Ozola |
Dibināta | 1991. gada 9. martā |
Galvenā mītne | Rīga, Latvija |
Biedri (2024) | 184▼[1] |
Ideoloģija |
Kristīgā demokrātija Konservatīvisms |
Eiropas Parlamenta grupa | Eiropas Kristīgi politiskā kustība (ECPM) |
Daļa no | Apvienība "Atmoda" |
14. Saeima |
0 / 100 |
Eiroparlaments |
0 / 9 |
Valdība |
0 / 14 |
Rīgas dome |
0 / 60 |
Vadītās pašvaldības |
0 / 43 |
Mājaslapa | |
kds | |
|
Ideoloģija
labot šo sadaļuPartija iestājas par kristīgi demokrātisku politiku un ir pret viendzimuma laulību legalizāciju. Ekonomikā partija atbalsta "sociālās tirgus ekonomikas" modeli, atsaucoties uz Rietumvācijas politiķa Ludviga Erharda ieviesto ekonomisko politiku.[4]
Vēsture
labot šo sadaļu1990. un 2000. gados KDS gan atsevišķi, gan apvienotos sarakstos ar citiem politiskajiem spēkiem bija pārstāvēta Saeimā un valdībā, taču vēlāk nav spējusi pārvarēt vēlēšanu barjeru. Ilglaicīga partijas vadītāja bija mūzikas psiholoģe un Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta docente Māra Viktorija Zilgalve, pēc viņas – labdarības fonda "Prioritāte" valdes loceklis Mareks Raups.[5][6][7][8] Partijas ģenerālsekretāra amatā ilgstoši atradies Armands Agrums - bijušais Rīgas pilsētas Kurzemes rajona izpilddirektors, Ministru prezidenta Einara Repšes padomnieks un kandidāts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka amatam.[4]
10. Saeimas vēlēšanās KDS vienojās par sadarbību ar apvienību Vienotība, tomēr šajās un nākamajās vēlēšanās startēja individuāli.[9] 2014. gada Saeimas vēlēšanās partija startēja Latvijas Reģionu apvienības sarakstā, kurš pārvarēja 5% barjeru, tomēr neviens partijas biedrs nekļuva par deputātu.[10]
2018. gada martā pirms 13. Saeimas vēlēšanām KDS kopā ar Latvijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partiju (LSDSP) un "Gods kalpot mūsu Latvijai" (GKML) izveidoja Apvienību SKG, kura vēlēšanās rudenī ieguva vien 0,21% balsu. Apvienībā esošās partijas, izņemot LSDSP, kopā ar partiju "No sirds Latvijai" 2019. gada martā izveidoja apvienību "Atmoda".[11] "No sirds Latvijai" un GKML apvienojās partijā "Atmoda Latvijai", bet KDS kļuva par otru apvienības locekli.[12][13]
Pēc "Atmoda Latvijai" likvidācijas procesa sākšanās 2024. gada jūnijā KDS ir vienīgie palikušie apvienības locekļi.
Priekšsēdētāji
labot šo sadaļuVēlēšanas
labot šo sadaļuSaeimas vēlēšanas
labot šo sadaļuGads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
---|---|---|---|---|
1993. | 5. Saeimas vēlēšanas | 5,01 | 6 / 100 |
|
1995. | 6. Saeimas vēlēšanas | 6,3 | 8 / 100 |
Kopīgs saraksts ar LZS |
1998. | 7. Saeimas vēlēšanas | 2,3 | 0 / 100 |
Kopīgs saraksts ar DP un LZP |
2002. | 8. Saeimas vēlēšanas | 9,5 | 10 / 100 |
LPP sarakstā |
2006. | 9. Saeimas vēlēšanas | 3,5 | 0 / 100 |
LSDSP sarakstā |
2010. | 10. Saeimas vēlēšanas | 0,36 | 0 / 100 |
|
2011. | 11. Saeimas vēlēšanas | 0,22 | 0 / 100 |
|
2014. | 12. Saeimas vēlēšanas | 6,66 | 8 / 100 |
LRA sarakstā |
2018 | 13. Saeimas vēlēšanas | 0,21 | 0 / 100 |
Apvienības SKG sastāvā |
2022 | 14. Saeimas vēlēšanas | nepiedalījās
|
Eiroparlamenta vēlēšanas
labot šo sadaļuGads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
---|---|---|---|---|
2004. | 6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 0,41 | 0 / 9 |
|
2009. | 7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 0,30 | 0 / 8 |
|
2014. | 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 0,33 | 0 / 8 |
|
2019 | 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 0,47 | 0 / 8 |
Apvienības "Atmoda" sarakstā |
2024 | 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | nepiedalījās
|
Pašvaldību vēlēšanas
labot šo sadaļu2021. gada pašvaldību vēlēšanas
labot šo sadaļuPašvaldību vēlēšanās partija piedalījās tikai Daugavpilī, taču saraksts neieguva pietiekamu vēlētāju atbalstu.
Novads/Pilsēta | Vēlēšanu rezultāts | Deputātu vietas | |
---|---|---|---|
Balsis | Procenti | ||
Daugavpils | 404 | 2,28% | 0 / 15 |
Literatūra
labot šo sadaļuMednis Imants Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — R.: Drukātava, 2007. ISBN 978-9984-798-20-2 — 309.—316. lpp.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2024-10-30.
- ↑ «Dīvainības kristīgo demokrātu deputātu kandidātu sarakstos». Jauns.lv (latviešu). 2011-08-30. Skatīts: 2020-12-27.
- ↑ 3,0 3,1 «Kristīgi demokrātiskās savienības ( KDS ) ZIŅOJUMS par 2022.gadu». Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
- ↑ 4,0 4,1 ««Ceļā uz zvaigznēm»: Nr. 6 Kristīgi demokrātiskā savienība – nē viendzimuma laulībām». www.lsm.lv (latviešu). 2014-05-12. Skatīts: 2025-01-05.
- ↑ «Rīga balso par KDS !: Māra Viktorija Zilgalve». Rīga balso par KDS !. Skatīts: 2020-12-27.
- ↑ «Māra Viktorija Zilgalve mūsu atmiņās». www.rarzi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-07. Skatīts: 2020-12-27.
- ↑ «KDS Rīgā atver pirmsvēlēšanu biroju / Diena». www.diena.lv. Skatīts: 2020-12-27.
- ↑ ««Ceļā uz zvaigznēm»: Nr. 6 Kristīgi demokrātiskā savienība – nē viendzimuma laulībām». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-05.
- ↑ «Kristīgi demokrātiskās savienības deputātu kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā». NTZ (lv-LV). 2010-09-28. Skatīts: 2020-12-27.
- ↑ «Latvijas Reģionu apvienībai pievienojas Kristīgi demokrātiskā savienība». BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU (lv-LV). 2014-07-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-08-06. Skatīts: 2020-12-27.
- ↑ www.DELFI.lv. «'LSDSP/KDS/GKL' pārtop par Sudrabas vadītu 'Atmodu'». delfi.lv (latviešu), 2019-03-18. Skatīts: 2020-12-27.
- ↑ LURSOFT. «Atmoda Latvijai , 40008293091 - par uzņēmumu». Lursoft (latviešu), 2020-12-27. Skatīts: 2020-12-27.
- ↑ LETA. «Sudraba atstāj partiju apvienības 'Atmoda' valdi». delfi.lv (latviešu), 2020-03-17. Skatīts: 2020-12-27.
- ↑ «Mareks Raups - Eiroparlamenta vēlēšanas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-12-27.