Vikipēdija

Karabaha

Karabaha, agrāk Karabags[1] (azerbaidžāņu: Qarabağ — "Melnais dārzs"), ir ģeogrāfisks reģions Aizkaukāzā, kas aptver teritoriju no Mazā Kaukāza grēdas līdz Kuras un Araksas upju satecei mūsdienu Azerbaidžānas teritorijā. Iedalās divās vai pamatdaļās — Kalnu Karabahā (azerbaidžāņu: Dağlıq Qarabağ, armēņu: Լեռնային Ղարաբաղ) un Līdzenuma Karabahā, reizēm tai kā trešā pamatdaļa tiek pieskaitīta arī Zangezūras kalniene Armēnijā.

Karabahas reģiona karte
Karabahas zirgs

Karabahas nosaukums pirmo reizi rakstītos avotos sastopams 14. gadsimta gruzīnu hronikā "Kartlis choverba". 17.-19. gs. reģions bija slavens ar Karabahas zirgiem.

Vēsture

labot šo sadaļu
 
Karabahas beks (1845. gada zīmējums)
 
Kalnu Karabahas autonomais apgabals kartē

2. gadsimtā šis reģions bija iekļauts Lielarmēnijas valstī kā divas provinces: Arcaha (kalnienes daļa) un Utika (līdzenumu daļa). [2] 4. gadsimtā abas provinces nonāca Albānijas valsts pakļautībā, un uz Līdzenuma Karabahas pilsētu Partavu (Bardu) tika pārcelta Albānijas galvaspilsēta. [3][4] Pēc mongoļu iekarojumiem 13. gadsimtā Karabahas stepē apmetās tjurku ciltis, savukārt Kalnu Karabahā turpināja pastāvēt armēņu Hačenas kņaziste (armēņu: Խաչենի իշխանություն, X-XV gs.), kas vēlāk sadalījās 5 kņazistēs: Hačena, Dizaka, Varanda, Džeraberda un Gulistāna. Persijas Sefeivīdu dinastijas laikā (1502.-1722.) Karabaha bija province - beilerbegija, - ar galvaspilsētu Gendži, bet no 1747. līdz 1822. gadam Karabahas haniste (sākotnēji Persijas, bet kopš 1805. gada Krievijas impērijas vasaļvalsts, kas juridiski nonāca tās pakļautībā pēc 1813. gada Gulistānas miera līguma).

Krievu valdība 1822. gadā likvidēja hanisti un izveidoja Karabahas provinci ar militāru pārvaldi, no 1846. gada Šemahas (Şamaxı), vēlāk Baku guberņas (krievu: Шемахинская губерния, Бакинская губерния), bet kopš 1868. gada Jeļizavetpoļes guberņas (krievu: Елисаветпольская губерния) sastāvā, sadalīta Šušas, Džebrailas, Dževanširas un Zangezuras apriņķos. 1828. gadā uz Līdzenuma Karabahu pārvietoja 700 armēņu ģimeņu, lai "atšķaidītu" musulmaņu iedzīvotāju viendabīgo sastāvu.[5]

1918. gadā Līdzenuma Karabahu iekļāva Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas sastāvā, savukārt par Kalnu Karabahu sākās bruņotas sadursmes starp armēņiem un azerbaidžāņiem, kuras ilga līdz pat 1920. gadam, kad to anektēja KPFSR Sarkanā armija. 1921. gadā ar VK(b)P CK Politbiroja lēmumu Karabaha tika iekļauta Azerbaidžānas PSR sastāvā kā Kalnu Karabahas autonomais apgabals.

1991. gadā, sabrūkot PSRS, Kalnu Karabahā tika proklamēta (02.09.1991.) Kalnu Karabahas Republika Arcaha (armēņu: Լեռնային Ղարաբաղի Հանրապետություն, Արցախ). Tam sekoja Kalnu Karabahas karš, kurā Azerbaidžāna cieta militāru sakāvi. 2021. gadā Azerbaidžāna guva daļēju revanšu, atgūstot daļu no zaudētajām teritorijām.

Kopš 1994. gada Karabaha ir sadalīta divos reģionos: Azerbaidžānas Līdzenuma Karabahā un Kalnu Karabahas jeb Arcahas Republikā, kuru robežas ir tuvas šo Karabahas daļu vēsturiskajām robežām, bet nesakrīt pilnībā.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 15 582. sleja.
  2. ↑ ��нания Ширакаци. Армянская География
  3. ↑ История древнего мира. - Москва, 1989, 3. sēj., 286. lpp.
  4. ↑ Всемирная История. Москва, 2. sēj., 769. lpp.; un tajā ievietotā karte "Aizkaukāzs I-IV gs.
  5. ↑ Колониальная политика российского царизма в Азербайджане в 20-60-х гг. XIX в. - Часть I, АН СССР, Москва-Ленинград, 1936., 201.-204. lpp.

Literatūra

labot šo sadaļu
  • Hewsen, Robert H., Ethno-History and the Armenian Influence upon the Caucasian Albanians, in: Samuelian, Thomas J. (Hg.), Classical Armenian Culture. Influences and Creativity, Chico: 1982, 27-40.
  • Hewsen R.H. Ethno-history and the Armenian influence upon the Caucasian Albanians. Classical Armenian culture: Influence and creativity, Scholars press, Philadelphia, 1982.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Karabaha&oldid=4179418"