Halo
Halo ir spīdošs gredzens ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni, optiskais efekts.
Halo parasti parādās ap Sauli un Mēnesi, retos gadījumos pat ap ielas gaismām. Halo izraisa gaismas laušana ledus kristāliņos spalvmākoņos 5—10 km augstumā, troposfēras augšējos slāņos. Dažreiz lielā salā halo veido ledus kristāliņi ļoti tuvu Zemes virsai. Šajā gadījumā tas izskatās pēc spīdīgiem dārgakmeņiem.
Halo nebūtu ieteicams fotografēt ar parasto fotoaparātu. To ir iespējams nofotografēt, tomēr pārāk gaišās Saules dēļ tas izskatīsies bāls, pazudīs krāsas. Vajadzētu aizsegt Sauli vai nu ar plaukstu, vai ar kādu priekšmetu un tikai tad fotografēt.
Leņķis starp ledus kristāliņā ienākošo gaismas staru un no tā izejošo gaismas staru ir aptuveni 22°, attiecīgi halo leņķiskais rādiuss ir 22°.
Atšķirībā no varavīksnes, kura rodas pretim Saulei, gaismai lūstot no ūdens pilieniem, halo rodas apkārt Saulei vai Mēnesim, gaismai lūstot no ledus daļiņām.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Halo.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar meteoroloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |