Dardaneļi

Dardaneļi jeb Dardaneļu šaurums (turku: Çanakkale Boğazı, grieķu: Δαρδανέλλια, Dardanellia), sengrieķu un latīņu nosaukums — Hellesponts (grieķu: Ελλήσποντος, Hellēspontos, latīņu: Hellespontus), ir jūras šaurums starp Eiropu un Āziju, kas šķir Gelibolu pussalu Turcijas Eiropas daļā no Bigas pussalas Mazāzijas ziemeļrietumos.^[1]

Dardaneļi
Dardaneļi
Atrodas	Turcija
Ietilpst	Vidusjūra
Savieno	Egejas jūra Marmora jūra
Atdala	Eiropa Āzija
Koordinātas	40°13′N 26°27′E / 40.217°N 26.450°E / 40.217; 26.450Koordinātas: 40°13′N 26°27′E / 40.217°N 26.450°E / 40.217; 26.450
Garums	65 km
Platums	1,2—6 km
Vidējais dziļums	55 m
Lielākais dziļums	103 m
Apdz. vietas krastos	Čanakale, Gelibolu
Dardaneļi Vikikrātuvē

Šaurums savieno Egejas jūru ar Marmora jūru un ir viens no posmiem jūras ceļā starp Vidusjūru un Melno jūru. Šaurums ir 65 kilometrus garš un no 1,3 līdz 6 kilometriem plats. Vidējais dziļums ir 50 metri.

Senāk Dardaneļus sauca par Hellespontu un tam ir bijusi liela nozīme Eiropas vēsturē, īpaši laikā, kad dominējošā vara reģionā bija Senā Grieķija. Saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju šauruma nosaukums cēlies no Tēbu valdnieka Atamanta meitas Helles vārda. Netālu no šauruma atradās Troja. Izsenis galvenā pilsēta pie Dardaneļiem bija Abidosa, kad 1352. gadā šauruma Āzijas krasts nonāca turku varā, pilsētu pārsauca par Čanakali.

Pēc 1841. gada līguma tikai turku kara kuģi drīkstēja peldēt pa Dardaneļiem. Pirmā pasaules kara laikā par stratēģiski svarīgo šaurumu norisinājās smagas cīņas starp Turciju un Antanti.