Alfa sabrukšana
Alfa sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izstarota alfa daļiņa jeb hēlija atoma kodols. Šajā procesā kodola masa samazinās par 4 vienībām, bet kodola lādiņš - par 2 vienībām, tādēļ rodas tāda elementa atoma kodols, kurš periodiskajā sistēmā atrodas par 2 vietām tuvāk tās sākumam.
Alfa sabrukšana raksturīga smago elementu kodoliem, kam raksturīga spēcīga elektrostatiskā atgrūšanās starp protoniem. Alfa sabrukšana ir kvantu process, jo tā pamatojas uz tuneļefektu caur Kulona barjeru atoma kodolā.
Urāna izotopa 238U (urāns - 238 ir dabā visvairāk izplatītākais urāna izotops) alfa sabrukšana, rodoties torijam-234 un alfa daļiņai:
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Alfa sabrukšana" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alfa sabrukšana.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |