Šeit apkopoti 2024. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Notikumi kosmonautikā: 2021. 2022. 2023. 2024. 2025. 2026. 2027.
Notikumi pasaulē: 2021. 2022. 2023. 2024. 2025. 2026. 2027.
 
Nesējraķete Ariane 62
 
Nesējraķetes Yinli 1 palaišana
 
Nesējraķete Chang Zheng 12
 
Nesējraķete Vulcan Centaur
 
Starship pirmo pakāpi satver starta torņa sviras
 
Mēness zondes Chang'e 6 makets
 
Mēness nolaižamais aparāts IM-1
 
Jupitera zonde Europa Clipper
 
Rentgenstaru observatorija Einstein Probe

2024. gadā tika palaisti vairāku valstu pirmie Zemes mākslīgie pavadoņi:

Kosmiskie nesēji

labot šo sadaļu

2024. gadā pirmo lidojumu veica vairākas jaunas nesējraķetes vai to modifikācijas un konfigurācijas:

  • Angara-A5 / Orion, Krievijas raķete Angara-A5 ar dzinējbloku Orion (Blok DM-03)
  • Ariane 62, Eiropas raķetes Ariane 6 pirmais lidojums
  • Yinli 1 (Gravity-1), Ķīnas privāta uzņēmuma Orienspace cietās degvielas trīs pakāpju raķete ar celtspēju 6,5 t zemā Zemes orbītā
  • KAIROS, Japānas privāta uzņēmuma Space One cietās degvielas trīs pakāpju raķete ar celtspēju 250 kg zemā Zemes orbītā (veica divus lidojumus, abi neveiksmīgi)
  • Kuaizhou 1A Pro, Ķīnas cietās degvielas trīs pakāpju raķetes Kuaizhou 1A modifikācija ar celtspēju 450 kg zemā Zemes orbītā
  • Chang Zheng 5B / YZ-3, Ķīnas raķetes Chang Zheng 5B konfigurācija ar dzinējbloku YZ-2
  • Chang Zheng 6C, Ķīnas raķetes Chang Zheng 6 modifikācija
  • Chang Zheng 12, Ķīnas šķidrās degvielas divu pakāpju raķete ar celtspēju 12 t zemā Zemes orbītā
  • Vulcan Centaur VC2S, ASV uzņēmuma ULA divu pakāpju raķetes Vulcan Centaur konfigurācija ar celtspēju 16,3 t zemā Zemes orbītā
  • Zhuque 2E, Ķīnas privāta uzņēmuma LandSpace šķidrās degvielas divu pakāpju raķetes Zhuque 2 modifikācija ar celtspēju 6 t zemā Zemes orbītā

Pēdējā lidojumā devās:

Vairākas nesējraķetes piedzīvoja avārijas vai kļūmes, kuru dēļ netika sasniegta orbīta: Shuang Quxian 1 (Hyperbola-1), KAIROS (2 reizes), Lijian 1 (Kinetica 1), Ziemeļkorejas jauna tipa nesējraķete. Jūlijā Falcon 9 Block 5 otrās pakāpes kļūmes dēļ pavadoņi ievadīti nepietiekama augstuma orbītā.

ASV uzņēmuma SpaceX supersmagais nesējs Starship 2024. gadā veica četrus izmēģinājumu lidojumus. 13. oktobrī pirmo reizi pirmo pakāpi notvēra starta torņa sviras.

Kosmosa pētniecība

labot šo sadaļu

Starpplanētu zondes

labot šo sadaļu

8. janvārī NASA uzdevumā tika palaists ASV uzņēmuma Astrobotic Technology Mēness nolaižamais aparāts Peregrine Mission One ar mobiļiem Iris un 5 Colmena, taču pēc palaišanas tika konstatēta degvielas noplūde, kas neļāva veikt nosēšanos uz Mēness. Galu galā Peregrine tā arī neatstāja (ļoti eliptisko) Zemes orbītu, un lidojums beidzās desmit dienas vēlāk, to kontrolēti novadīt Zemes atmosfērā, kur tas sadega.

19. janvārī Japānas Mēness nolaižamais aparāts SLIM nosēdās uz Mēness virsmas, tas apgāzās, bet tomēr izdevās nodibināt sakarus ar to.

15. februārī tika palaists ASV uzņēmuma Intuitive Machines Mēness nolaižamais aparāts IM-1, kas 22. februārī nosēdās uz Mēness virsmas.

20. martā Ķīna palaida Mēness sakaru pavadoni Queqiao-2 un eksperimentālus Mēness navigācijas pavadoņus Tiandu-1, Tiandu-2. 3. maijā tika palaista Ķīnas Mēness zonde Chang'e 6 ar nolaižamo aparātu, grunts paraugu atgādāšanas aparātu un mini mobili, kā arī Pakistānas Mēness orbitālais aparāts ICECUBE-Q. 2. jūnijā Chang'e 6 nolaižamais aparāts nosēdās uz Mēness virsmas Zemei pretējā puslodē dienvidpola apgabalā. Sakarus tam nodrošināja Queqiao-2. Nākamajā dienā Chang'e 6 pacelšanās modulis ar grunts paraugiem startēja no Mēness, un Zemes atgriezās 25. jūnijā.

Septembrī un decembrī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Merkura zonde BepiColombo veica kārtējos Merkura pārlidojumus.

7. oktobrī tika palaistas EKA asteroīda zondes Hera, Juventas, Milani.

14. oktobrī tika palaista NASA Jupitera zonde Europa Clipper.

Kosmiskās observatorijas

labot šo sadaļu

1. janvārī Indijas Kosmosa pētījumu organizācija (ISRO) palaida orbitālo observatoriju XPoSat, kas pēta rentgenstaru polarizāciju. 6. janvārī Saules izpētes aparāts Aditya-L1 iegāja halo orbītā ap Zemes un Saules Lagranža punktu L1.

9. janvārī Ķīna palaida rentgenstaru observatoriju Einstein Probe.

22. jūnijā tika palaista Ķīnas un Francijas gamma staru observatorija SVOM un Ķīnas rentgenstaru observatorija CATCH 1.

4. decembrī tika palaisti EKA 2 Saules novērošanas pavadoņi PROBA-3.

Pilotējamie lidojumi

labot šo sadaļu

2024. gadā tika veikti 9 orbitālie lidojumi un 5 suborbitālie lidojumi ar cilvēka klātbūtni. ASV uzņēmums SpaceX palaida Crew Dragon kosmosa kuģus uz Starptautisko kosmosa staciju (Ax-3 (komerciālā misija), SpaceX Crew-8, SpaceX Crew-9), kā arī komerciālu misiju Polaris Dawn autonomā lidojumā, kura laikā neprofesionāls kosmonauts (Džēreds Aizekmens) primo reizi veica iziešanu kosmosā. Pirmo reizi pilotējamā režīmā un uz SKS devās ASV uzņēmuma Boeing kosmosa kuģis Boeing Crew Flight Test. Tā kā tas piedzīvoja dzinējsistēmas kļūmes, tika nolemts, ka tā apkalpe (Berijs Vilmors un Sanita Viljamsa) paliks stacijā, attgriezīsies uz Zemes daudz vēlāk, ar misiju SpaceX Crew-9. Krievija uz SKS palaida kosmosa kuģus Sojuz MS-25 un Sojuz MS-26. Ķīna uz savu orbitālo staciju Tiangong nogādāja kuģus Shenzhou 18 un Shenzhou 19.

11. septembrī pēc Sojuz MS-26 palaišanas Zemes orbītā vienlaicīgi bija rekordliels 19 cilvēku skaits (Sojuz MS-26, Polaris Dawn, Boe-CFT, SpaceX Crew-8, Sojuz MS-25 un Shenzhou 18 apkalpes).

17. decembrī Ķīnas kosmonauti Cai Sjudže un Suns Linduns veica kosmonautikas vēsturē ilgāko 9 stundu un 6 minūšu ilgo iziešanu kosmosā.