Daugavpils
- «Dinaburga» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā Dinaburga (nozīmju atdalīšana).
Daugavpils ir pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī. Tās kopējā platība ir 72,48 km2 un iedzīvotāju skaits 2020. gadā bija 82 046.[3] Tā ir Latvijas otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc Rīgas. Daugavpils atrodas Latgalē, valsts dienvidaustrumos pie Daugavas. Pilsēta ir izvietota Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir Latgales plānošanas reģiona lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Pilsēta ir arī nozīmīgs sociāli ekonomiskās attīstības centrs Baltijā.
| Daugavpils | |||
|---|---|---|---|
| Republikas pilsēta | |||
 Pilsēta no dažādiem skatu punktiem | |||
| |||
  Daugavpils | |||
| Koordinātas: 55°52′30″N 26°32′8″E / 55.87500°N 26.53556°EKoordinātas: 55°52′30″N 26°32′8″E / 55.87500°N 26.53556°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Pirmoreiz minēta | 1275. gadā | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1582. gada | ||
| Citi nosaukumi |
latgaliešu: Daugpiļs lietuviešu: Daugpilis igauņu: Väinalinn somu: Väinänlinna vācu: Dünaburg krievu: Двинcк, Борисоглебск poļu: Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk | ||
| Administrācija | |||
| • Tips | Daugavpils dome | ||
| • Domes priekšsēdētājs | Igors Prelatovs (Mūsu partija) | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 72,4 km2 | ||
| • sauszeme | 63,4 km2 | ||
| • ūdens | 9,0 km2 | ||
| Platības vieta | 3 | ||
| Augstums | 105 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[2] | |||
| • kopā | 77 799 | ||
| • vieta | 2 | ||
| • blīvums | 1 227,5 iedz./km2 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-54(01-65) | ||
| Tālruņu kods | (+371) 654 | ||
| Mājaslapa | www.daugavpils.lv | ||
 Daugavpils Vikikrātuvē | |||
Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1275. gadā,[4] savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1582. gadā. Pilsētai tās pastāvēšanas laikā bijuši vairāki nosaukumi: Dinaburga (līdz 1893), īslaicīgi Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja Grīvas pilsētu Daugavas kreisajā krastā.
Pašreizējais Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs ir Igors Prelatovs. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas pašvaldību vēlēšanās tiek ievēlēti uz četriem gadiem.[5] Pilsētā darbojas Daugavpils Universitāte, vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.[6] Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.[7]
Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos mikrorajonos. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un Daugavpils cietoksnis). Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar Daugavpils novadu. Daugavpils dzelzceļa stacija atrodas 218 km attālumā no Rīgas, savukārt attālums līdz Rīgai pa autoceļu A6 ir 232 km.[7] Attālums līdz Lietuvas robežai ir 25 km, līdz Baltkrievijas robežai 35 km, bet līdz Krievijas robežai 120 km.[8]
Vēsture
Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). Senākā Daugavpils atradās tagadējā Naujenes pilskalnā, kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa Daugavu un pakļāvās Jersikas ķēniņam Visvaldim. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta Livonijas ordeņa Dinaburgas pils. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Lietuvas dižkungam Sigismundam II Augustam un 1566. gadā Dinaburga pēc Polijas—Lietuvas ūnijas noteikumiem kļuva par Pārdaugavas hercogistes apriņķa centru.
Livonijas kara laikā Krievijas cars Ivans IV iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc Jamzapoļskas miera līguma nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva Magdeburgas tiesības. 1656.—1667. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Aleksejs Mihailovičs ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas Dinaburgu atguva Polijas-Lietuvas kopvalsts un 1677. gadā tā kļuva par Inflantijas vaivadijas administratīvo centru, Inflantijas seimiku sanākšanas vietu un Latgales-Piltenes bīskapu rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās Polijas dalīšanas pievienoja Krievijas Pleskavas guberņai, bet 1796. gadā pievienoja Baltkrievijas guberņai. 1802. gadā Dinaburga kļuva par Vitebskas guberņas apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns Daugavpils cietoksnis.
1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja Pēterburgas-Varšavas šoseju, 1860. gadā Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju. Baltijas rusifikācijas periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars Aleksandrs III Romanovs pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku.
Latgales atbrīvošanas operācijas laikā, pēc Daugavpils kaujām 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no lieliniekiem un tā ieguva Daugavpils vārdu. Latvijas okupācijas laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no Grīvas puses ieņēma Padomju Savienības karaspēks, bet 1941. gada jūnijā pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas Latvijas PSR pārvaldes iestādes.
1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo Grīvas pilsētu. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu.
-
1582. gada ģerbonis
-
1781. gada ģerbonis
Pilsētas daļas
Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 mikrorajonos, no kuriem 20 atrodas Daugavas labajā krastā, bet pieci — kreisajā. Kalkūnu mikrorajons ir eksklāvs Daugavpils novada teritorijā.
Klimats
| Daugavpils meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | −3.6 (25.5) |
−2.6 (27.3) |
2.1 (35.8) |
10.3 (50.5) |
17.9 (64.2) |
21.5 (70.7) |
22.5 (72.5) |
21.6 (70.9) |
16.3 (61.3) |
9.8 (49.6) |
3.3 (37.9) |
−1 (30) |
9.8 (49.6) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | −9.7 (14.5) |
−9.9 (14.2) |
−6.5 (20.3) |
0.6 (33.1) |
6.1 (43) |
10.1 (50.2) |
11.8 (53.2) |
10.9 (51.6) |
7.2 (45) |
2.9 (37.2) |
−1.4 (29.5) |
−6.1 (21) |
1.3 (34.3) |
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 37 (1.46) |
28 (1.1) |
32 (1.26) |
42 (1.65) |
52 (2.05) |
74 (2.91) |
79 (3.11) |
74 (2.91) |
69 (2.72) |
52 (2.05) |
51 (2.01) |
43 (1.69) |
633 (24.92) |
| Avots: World Weather Information Service [9] | |||||||||||||
Transports
Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S "Daugavpils satiksme", pilsētā ir daudzi autobusu, tramvaju un minibusu maršruti. Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja 1946. gada 5. novembrī.
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita dinamika
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2020. gada sākumā Daugavpilī bija 91 407 iedzīvotāji.[10]
|
|
|
|
|
Etniskais sastāvs
| Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.[11] | kopā 82 046 Latvieši
Krievi
Poļi
Baltkrievi
Ukraiņi
Cita un neizvēlēta
| ||||||||||||||||||
| Tautība | Procenti | Iedz. skaits | |||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Krievi | 48,3% | 39 616 | |||||||||||||||||
| Latvieši | 20,5% | 16 840 | |||||||||||||||||
| Poļi | 13,1% | 10 770 | |||||||||||||||||
| Baltkrievi | 7,5% | 6 138 | |||||||||||||||||
| Ukraiņi | 2,0% | 1 604 | |||||||||||||||||
| Cita un neizvēlēta | 8,6% | 7 078 | |||||||||||||||||
Ievērojami cilvēki
Daugavpilī vai Daugavpils novadā dzimuši:
- Andris Ambainis (1975), matemātiķis;
- Gunārs Bērziņš (1927—1999), karikatūrists;
- Aleksandrs Cauņa (1988), futbolists;
- Gundars Celitāns (1985), volejbolists;
- Boriss Cilevičs (1956), fiziķis, matemātiķis un politiķis;
- Ilmārs Dzenis (1931), trimdas latviešu dziedātājs;
- Movša Feigins (1908—1950), šahists;
- Gžegožs Fitelbergs (1879—1953), diriģents, komponists un vijolnieks;
- Romualds Gibovskis (1962), skulptors, gleznotājs;
- Henrihs Graftio (1869—1949), inženieris-enerģētiķis, akadēmiķis;
- Ēriks Grigjans (1964), futbolists;
- Anastasija Grigorjeva (1990), cīkstone;
- Aleksandrs Isakovs (1973), futbolists;
- Aleksandrs Janeks (1891—1970), ķīmiķis, filozofs
- Māris Jass (1985), hokejists;
- Konstantīns Jezovitovs[12] (1893—1946), sabiedriskais un politiskais darbinieks;
- Dmitrijs Jurkevičs (1987), vieglatlēts;
- Meletijs Kaļistratovs (1896—1941), sabiedrisks un politisks darbinieks;
- Nikolajs Katiševs (1900—1978), armijas un latviešu leģiona virsnieks;
- Igors Kazanovs (1963), vieglatlēts;
- Johans Klapje de Kolongs (1838—1901), inženieris un izgudrotājs;
- Aleksandrs Kovaļevskis (1840—1901), embriologs;
- Anatolijs Kreipāns (1960), žurnālists;
- Ābrams Īzaks Kūks (1865—1935), pirmais Britu Palestīnas galvenais rabīns;
- Vilhelms Lapelis (1961), bīskaps;
- Jānis Lucāns (1937), Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts;
- Ivans Lukjanovs (1987), futbolists;
- Oļegs Maļuhins (1969), sportists;
- Solomons Mihoelss (1890—1948), aktieris, režisors un politisks darbinieks;
- Jevgeņijs Millers (1867—1939), armijas ģenerālis;
- Pauls Mincs (1868—1941), jurists un politiķis;
- Vladimirs Mincs (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks;
- Miroslavs Mitrofanovs (1966), politiķis un žurnālists;
- Jurģis Pučinskis (1973), futbolists;
- Vladislavs Raginis, Polijas armijas virsnieks, kritis Polijas kampaņas laikā;
- Marks Rotko (1903—1971), gleznotājs;
- Alfrēds Rubiks (1935), politiķis;
- Artjoms Rudņevs (1988), futbolists;
- Māris Smirnovs (1976), futbolists;
- Oskars Stroks, (1893—1975), komponists;
- Valdis Zeps (1932—1996), valodnieks, profesors un rakstnieks.
Sports
Daugavpilī ir bāzēts Latvijas futbola Virslīgas klubs BFC Daugavpils, kas mājas spēles aizvada "Celtnieka" stadionā. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs Dinaburg, kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet FC Daugava 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem.
Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs "Lokomotīve". Daugavpilī notikuši vairāki Speedway Grand Prix posmi. Par pirmās Latvijas Grand Prix izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis Gregs Henkoks. 2014. gada Latvijas Grand Prix izcīņā Latviju pārstāvošais Ķasts Puodžuks izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums Speedway Grand Prix.
Daugavpilī bāzēta Latvijas čempionātā hokejā komanda HK Dinaburga. No 2005. līdz 2012. gadam pilsētā bāzēta bija DHK Latgale, kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu.
Arhitektūra
- Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca
- Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca
- Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca
Attēlu galerija
|
.jpg){kind=link}
.jpg){kind=link}
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ 3,0 3,1 «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ «Daugavpils vēsture». Daugavpils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 17. februārī.
- ↑ «Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums». Likumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
- ↑ «Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
- ↑ 7,0 7,1 «Daugavpils pilsētas apraksts». Daugavpils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
- ↑ «Daugavpils». Turismslatvija.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. maijā. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
- ↑ «Weather Information for Daugavpils». World Weather Information Service. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-01-07. Skatīts: 2008-12-01.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās Arhivēts 2020. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē. 01.01.2020.
- ↑ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.
- ↑ Konstantīns Jezovitovs Arhivēts 2016. gada 9. martā, Wayback Machine vietnē.. lcb.lv.
Ārējās saites
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daugavpils |
- Daugavpils pilsētas pašvaldības vietne
- Dinaburgas cietokšņa Dokumentācijas centrs
- Dinaburgas cietoksnis
- Daugavpils uzņēmumu katalogs
- Sergeja Prokudina-Gorskia Daugavpils (Dvinskas) krāsainās fotogrāfijas (krieviski)
- Vienības Laukums Daugavpilī Straume (WebCam), balticlivecam.com
| Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
