Musulmaņi

Musulmaņi jeb muslimi^[1] (no vācu: Muselmann, kas galu galā no arābu: مسلمون (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم‎‎ (muslim)) ir islāma sekotāji. Saskaņā ar Pjū pētījumu centru 2010. gadā pasaulē bija 1,6 miljardi musulmaņu un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam musulmaņu skaits turpinās strauji pieaugt un sasniegs 2,76 miljardus, bet 2070. gadā islāms kļūs par izplatītāko reliģiju pasaulē.^[2]^[3]

Vislielākais musulmaņu skaits dzīvo Indonēzijā, Pakistānā, Indijā un Bangladešā. Procentuāli visvairāk no valsts iedzīvotājiem musulmaņi ir Tuvo Austrumu valstīs un Ziemeļāfrikas valstīs.

Musulmaņi Latvijā

Pirmā musulmaņu draudze Latvijā izveidota 1904. gadā Rīgā, un tās vairākumu veidoja pāris simti no Pievolgas un Krimas atbraukušo tatāru. Pirmajā pasaules karā daudzi musulmaņi Latviju pameta, un 1920. gadā vien daži desmiti Latvijas iedzīvotāju sevi uzskatīja par musulmaņiem. Kopš 1920. gada sākuma pastāvēja imāma Šakira Husnetdinova vadīta Rīgas un apkārtnes musulmaņu draudze, kuras vairākumu veidoja tatāri. Otrā pasaules kara laikā daudzi no viņiem devās bēgļu gaitās, nokļūstot bēgļu nometnēs Vācijā.

Latvijas PSR laikā no Padomju Savienības republikām iebrauca vairāki tūkstoši tatāru, azeru un citu islāmticīgu tautu pārstāvju.^[4]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadu sākumā tatāru biedrība „Ideļ” izveidoja Rīgas pilsētas musulmaņu draudzi ar tādu pašu nosaukumu, bet otra musulmaņu grupa Rīgā izveidoja vēl vienu draudzi, kas uztur savstarpējus sakarus un svin visus lielākos musulmaņu svētkus. Musulmaņu draudzi izveidoja arī Daugavpilī.^[4]

2018. gadā dokumentālo filmu par Latvijas musulmaņu kopienu ar nosaukumu „Apgāztā mēness zīmē” uzņēma Kārlis Lesiņš, kurš pētīja to, kā pieci tās dalībnieki, tostarp reliģiskais vadītājs un imāms Imrāns Oļegs Petrovs, radikalizējušies un devušies uz Sīriju karot Islāma valsts pusē.^[5]^[6]

Atsauces

↑ «muslims | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2024-04-23.
↑ «Gadsimta vidū pasaulē būs vienlīdz daudz musulmaņu un kristiešu, secināts pētījumā». Delfi. 2015. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 24. februārī.
↑ «Pētījums: Musulmaņu skaits pasaulē līdz gadsimta vidum izlīdzināsies ar kristiešu skaitu». tvnet.lv. 2015. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 24. februārī.
↑ ^4,0 ^4,1 Valters Ščerbinskis. «Musulmaņi Latvijā». Providus, 2001. gada 2. oktobris. Skatīts: 2012. gada 28. februārī.
↑ «Tapusi dokumentālā filma par Latvijas musulmaņu kopienu (precizēts)». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2018. gada 22. marts. Skatīts: 2019. gada 24. februārī.
↑ «Filmā pēta, kā Latvijā pievēršas islāmam un kā radikalizējas». tvnet.lv. 2018. gada 13. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 24. februārī.

Šis ar islāmu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «muslims | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2024-04-23.

[2] «Gadsimta vidū pasaulē būs vienlīdz daudz musulmaņu un kristiešu, secināts pētījumā». Delfi. 2015. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 24. februārī.

[3] «Pētījums: Musulmaņu skaits pasaulē līdz gadsimta vidum izlīdzināsies ar kristiešu skaitu». tvnet.lv. 2015. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 24. februārī.

[Ščerbinskis-4] 4,0 ^4,1 Valters Ščerbinskis. «Musulmaņi Latvijā». Providus, 2001. gada 2. oktobris. Skatīts: 2012. gada 28. februārī.

[5] «Tapusi dokumentālā filma par Latvijas musulmaņu kopienu (precizēts)». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2018. gada 22. marts. Skatīts: 2019. gada 24. februārī.

[6] «Filmā pēta, kā Latvijā pievēršas islāmam un kā radikalizējas». tvnet.lv. 2018. gada 13. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 24. februārī.

[1]