afflicturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of afflīgō.
Participle
[edit]afflīctūrus (feminine afflīctūra, neuter afflīctūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | afflīctūrus | afflīctūra | afflīctūrum | afflīctūrī | afflīctūrae | afflīctūra | |
| genitive | afflīctūrī | afflīctūrae | afflīctūrī | afflīctūrōrum | afflīctūrārum | afflīctūrōrum | |
| dative | afflīctūrō | afflīctūrae | afflīctūrō | afflīctūrīs | |||
| accusative | afflīctūrum | afflīctūram | afflīctūrum | afflīctūrōs | afflīctūrās | afflīctūra | |
| ablative | afflīctūrō | afflīctūrā | afflīctūrō | afflīctūrīs | |||
| vocative | afflīctūre | afflīctūra | afflīctūrum | afflīctūrī | afflīctūrae | afflīctūra | |